Центр продолжает публикацию практических материалов по административному процессу. Ниже публикуется административный иск против Управления мест заключения и администрации Центральной тюрьмы города Риги.
Rīgas tiesu
nams Administratīvā rajona tiesa
Prasītājs – Viktors Jeronovičs
personas kods 000000-00000
tiek turēts Rīgas
Centrālcietumā
Atbildētājs – Latvijas Republika;
Ieslodzījuma
vietu pārvalde personā,
Stabu iela
89, Rīga, LV – 1009,
2011.gada 27.
oktobrī
Prasības pieteikums.
[1] Preambula.
89.pants noteic, ka valsts atzīst un
aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai
saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi
likuma un tiesas priekšā. Cilvēktiesības tiek īstenotas bez jebkādas
diskriminācijas. Satversmes
89.pants to kopsakarā ar Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības
konvencijas (turpmāk arī „Konvencija”) 13.panta noteic – tiesības uz efektīvu
aizsardzības nodrošinājumu. Kā arī, Konvencijas 14.pants (Diskriminācijas
aizliegums) noteic, ka „Šajā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana
tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no dzimuma, rases,
ādas krāsas, valodas, reliģijas,
politiskajiem vai citiem uzskatiem, valstiskās vai sociālās izcelsmes,
piederības kādai nacionālajai mazākumtautībai, mantiskā stāvokļa, kārtas vai
cita stāvokļa”.
Satversmes 100.pants noteic, ka Ikvienam ir tiesības uz vārda
brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju,
paust savus uzskatus. Kā arī, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības
Konvencijas 10.pants (Vārda
brīvība)
noteic, ka „1. Ikvienam ir
tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un
tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās
no valsts institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Šis pants
neierobežo valstu tiesības pieprasīt radioraidījumu, televīzijas raidījumu un
kino demonstrēšanas licencēšanu
2. Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību,
tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem,
kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu
valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses,
nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību,
aizsargātu citu cilvēku ciešu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas
informācijas izpaušanu vai lai nodrošinātu tiesas varu un objektivitāti.”
Minētās
manas pamattiesības tika nepamatoti aizskartas ar prettiesisku valsts iestāžu
faktisko rīcību, un proti;
[2] Lietas
apstākļi:
2009.gadā jūlijā mēnesi, sakarā ar to, ka Centrālcietumā
administrācija izskaidro par iespēju ieslodzītajām personām saņemt no
radiniekiem un izmantot televīzijas dekoderu, jo uz to laiku cietumā 1.korpusā
tika ierīkota ar kabeļtīklu, es vēršas pie saviem paziņam ar attiecīgu lūgumu,
proti, iegādāt, apmaksāt un atnest man televīzijas dekoderu. Lūgums tika izpildīts
un es uzsaku dekodera izmantošanu (sk. pielikumi 6 un 7).
Visu šo laiku, proti,
no 2009.gada rudenī līdz 2011.gada 17.martā, televīzijas dekoders atrodas kamerā, saprotams, atvērtā viedā jo tika
pievienots pie kameras televizoram. Sakarā ar cietumā prakses esošiem
noteikumiem, ne retāk, ka 1 reizi – mēnesi, kamerā tikusi uzdarīta „plānotā
kratīšana un apskats”. Tikai tās faktiskais apstāklis, kas atzīstams par
vispārzināmu Administratīvā procesa likuma (turpmāk, ari - APL) 153.panta
1.daļas izpratnē, jo Atbildētājs bez šaubām atzīt to, pietekami pierāda to
apstākļi, ka vismaz 17 reizes, pusotra gadus periodā – cietumā administrācija,
pēc noklusumu, atzīst dekodera izmantošanu un glabāšanu kamerā pat likumīgu(sk.
pielikumi 8 un 9). 2011.gada sakumā, sakarā ar to, ka es sakusi ar iesniegumiem
un sūdzībām cenšoties aizstāvēt savas aizskartās tiesības, un vadoties pēc
vispāratzīto zinātnisko atzinumu par to, ka „Totalitārā sistēmā nepastāv
atpakaļejošas sakarus. Uz signāliem sistēma reaģē ar signalizējošo iznicināšanu.
Norbert Winer”, cietuma administrācija pieņēmusi lēmumu atriebties man.
Līdz ar to, 2011.gada 17.martā pīkst. 14:10 saskaņā ar Rīgas
Centrālcietuma cietuma priekšnieka dežurējošā palīga rīkojumu 58.kamerā, kurā
es ir izvietots, tika veikta kameras pārmeklēšana, kuras laikā tika izņemti aizliegts
priekšmets - televīzijas dekoderu ar „Lattelekom" karti, par ko
tika sastādīts kameru un telpu kratīšanas protokols Nr.
1192.
[2.1] Minēto iestādes
prettiesisku rīcību es pārsūdzējusi 2011.gada 13.aprīļa iesniegumā Ieslodzījuma
vietu pārvaldē.
[2.1.1] Ar Atbildētāja
klaji aizskarošu prettiesisku rīcību, sūdzība tika atstata bez izskatīšanas un
atbildes pēc būtības sniegšanas. Saskaņa ar to, ka es tika uzsaukts pie cietumā
administrācijas darbinieku, es uzzinājusi, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde
atstājusi sūdzību bez izskatīšanas, izmantojot apzināti pretlikumīgo motīvu: „ ...
ņemot vērā to, ka iesniedzēja iesniegumā norādītās
ziņas nevar pielīdzināt ārkārtējiem apstākļiem, kuru dēļ var būt aizskartas iesniedzēja
vai citu personu mantiskās intereses vai tiesības, nolēma svešvalodā noformēto
iesniedzēja 2011.gada 13.aprīļa iesniegumu atstāt bez izskatīšanas”. (sk. Ieslodzījuma vietu pārvalde 2011.gada 17.maija vēstulē Nr. 1/12-J/1763 „Par
iesniegumu atstāšanu bez izskatīšanas trūkumu novēršanai"). Ar
Centrālcietumā klaji aizskarošu prettiesisku rīcību tika nolemts – neizsniegt man to lēmumu, proti, lai
palielināt manas stresa sajutu un nonest personisko kaitējumu.
[2.2] Uzgaidot likuma (APL) noteikto laiku es atkārtoti vēršas pie
Atbildētāju ar 2011.gada 24.maija iesniegumu, kurā lūdz izskaidrot,
kādēļ vēl joprojām nav sniegta atbilde uz 2011.gada 13.aprīļa iesniegumu. Uz to tika saņemts atkārtotais apdomīgi (apzināti) prettiesiskais lēmums
(sk. pielikums 3).
[2.3] Minēto Ieslodzījuma vietu pārvalde prettiesisku rīcību es pārsūdzējusi 2011.gada 29.jūlija sūdzībā Tieslietu ministrijā.
[2.3.1] Ar 2011.gada 23.augusta Tieslietu ministrijas
valsts sekretāra lēmumu Nr. 1-4.1/138 Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcība tika
atzīta par prettiesisku, proti, 2011.gada 1.jūlijā lēmums Nr. 1/12-J/2557, „Par
iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas” tika atcelts ar norādījumu: „ ... viena
mēneša laikā no šī lēmuma pieņemšanas izskatīt iesniedzēja 2011.gada 13.aprīļa
iesniegumu (Ieslodzījuma vietu pārvaldes reģ. Nr. J/1763) pēc būtības,
ievērojot šajā lēmumā izteiktos juridiskos apsvērumus un argumentus, un par
pieņemto lēmumu informēt Tieslietu ministriju.”
[2.4] Ar 2011.gada 27.septembra Ieslodzījuma
vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu (sk. pielikums 5) sūdzība tika prettiesiski
un nepamatoti noraidīta.
[3] Juridiskais aspekts.
[3.1] Ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses tika
izskaidrotās Konvencijas 13.panta jēdziens. Piemēram, 2006. gada 4. augusts Eiropas Cilvēktiesību tiesa sprieduma lietā „Kadiķis pret Latviju”, Iesniegums Nr. 62393/00
59.punkta norada: Tiesa atgādina ar tās pastāvīgo praksi iedibinātos
principus attiecībā uz Konvencijas 13. panta interpretāciju. Tiesa atgādina, ka
iesniedzējs atradās arestā piecpadsmit dienas, lai valsts nacionālie tiesību
aizsardzības līdzekļi būtu efektīvi 13. panta izpratnē, tiem jānodrošina minimālas savlaicīguma
garantijas. Tomēr, pat, ja attiecīgie Prokuratūras likuma panti tiek lasīti
kopsakarā ar likumu lai iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas
kārtību valsts un pašvaldības institūcijās, tad parādās, ka šī pēdējā teksta 8.
panta 1. daļa paredz kompetentai iestādei sniegt atblīdi uz iesniegumu vai
sūdzību piecpadsmit līdz trīsdesmit
dienu laiki; turklāt dažos gadījumos šīs termiņš var tikt pagarināts. Šajā
sakarā Tiesa atgādina, ka tiesību
aizsardzības līdzeklis, kurš nevar sniegt rezultātus pietiekamā laika posmā,
nav ne adekvāts, ne efektīvs (skat. mutulis mutandis, The Valley
Developments Ltd. un citi pret Īriju, 1991. gada 29. novembra spriedums, sērija
А Nr. 222, 25. lpp., 47.punktu Podkolzina pret Latviju (lem.), Nr.46726/99.)
Sakara ar to, ka atbildētājs apdomīgi prettiesiski atteicas izskatīt manas
divas sūdzības, jautājuma izskatīšanas periods tika nepamatoti pagarināts uz
gandrīz 6. mēnesim.
Tādējādi secināms, ka
šajā lieta bez šaubām ir noticis Konvencijas 13.panta pārkāpums.
[3.2] Ar Latvijas tiesu praksē ir nodibināts princips, „ka ieslodzītie
atrodas īpašā stāvoklī, kas uzliek par pienākumu valsts pārvaldei veikt īpašus
pasākumus, lai apmierinātu ieslodzīto vajadzības, tostarp aizsargāt ieslodzīto
tiesiskās intereses saistībā ar ieslodzījuma vietas administrācijas vai
Ieslodzījuma vietu pārvaldes pieņemto lēmumu vai faktiskās rīcības
apstrīdēšanas iespējām. Administratīvā apgabaltiesa 2009.gada 28.oktobra lēmumā
Nr. A42528108 ir norādījusi, ka galvenais princips, kas izriet no Eiropas
cietumu noteikumiem, ir tāds, ka valstij ieslodzītajam, kas pieder pie valodas
minoritātēm, jānodrošina iespēja ar valsts nodrošināta kvalificēta tulka
palīdzību iesniegt apstrīdēšanas iesniegumus par ieslodzījuma vietas
administrācijas lēmumiem. Tāpat minētajā lēmumā secināts, ka ieslodzītie
atrodas īpašā stāvoklī, kas uzliek par pienākumu valsts pārvaldei arī veikt īpašus
pasākumus, lai apmierinātu ieslodzīto vajadzību pēc tulka pakalpojumiem, kas ir
priekšnoteikums, lai ieslodzītajam pastāvētu reālas iespējas savu tiesisko
interešu aizsardzībai iesniegt sūdzības par ieslodzījuma vietas administrācijas
lēmumiem un faktisko rīcību. Līdz ar to valsts pārvaldes iestāžu galīgie
lēmumi, ar kuriem atteikts skatīt pēc būtības šādu ieslodzīto apstrīdēšanas
iesniegumus, kuriem pati valsts nav nodrošinājusi tulkojumu no svešvalodas uz
valsts valodu, nav atzīstami par tiesiskiem, jo šādi minētie ieslodzītie tiek gan diskriminēti pēc valodas, gan arī
viņiem tiek liegta tālāk pieejai tiesai. Līdzīgi Administratīvā
apgabaltiesa lēmusi arī 2010.gada 11.oktobra lietā Nr. AA43-3108-10/2.”
Tādējādi secināms, ka
šajā lieta bez šaubām ir noticis Konvencijas 14.panta to kopsakarā ar 13.panta
pārkāpums.
[3.3] Pēc to faktisko un tiesisko nozīmes, atbildētājas iebildums ir
pamatots vienīgi uz to apstākļi, ka „saskaņā ar Ministru Kabineta 2007.gada
27.novembra noteikumu Nr.800 „Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības
noteikumi" 4.pielikumu - dekoders "TV Star" un
„Lattelekom" virszemes televīzijas karte neietilpst to priekšmetu
sarakstā, kurus apcietinātajiem ir tiesības glabāt.” Tādējādi, pēc to
būtības, Atbildētājs atzīst, ka minēta dekodera iegādāšana un izmantošana periodā
pusotra gadu bija likumīga un pamatota. Šajā gadījumā, Ieslodzījuma vietu
pārvalde negodprātīgi cenšos izmantot tiesību normas burtu, bez to jēgas. Lieta
nevar būt strīdā, par vispāratzīto apstākļi, ka 2009.gada Latvijas televīzijas
kompānijas uzsākusi pārgājienu uz Ciparu televīziju (http://www.telegraf.lv/news/latviya-nachala-perehod-na-cifrovoe-tv).
Līdz ar, lieta nevar būt strīda, ka pēc ciparu televīzijas ievešanās „analoga
pieņemšanas principa televizori” – vispār nevar būt derīgi televīzijas
raidījumus skatīšanai, proti, bez
attiecīga ciparu dekodera. Līdz ar to, Ministru Kabineta 2007.gada
27.novembra noteikumu Nr.800 „Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības
noteikumi" 4.pielikuma10.punktā noteiktas ieslodzītas personas tiesības „... glabāt: Mazgabarīta televizoru”, ka
neatņemu sastāvdaļu pieredz arī nepieciešamās ierīces glabāšanu, kas ļauj
izmantot televizoru, saskaņa ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma
13.panta 1.daļas 10.punkta noteiktiem tiesībām:
izmantot (proti, ne tikai – glabāt V.J.) personisko mazgabarīta sadzīves tehniku — televizoru. Līdz ar to,
lieta nevar būt strīdā, ka minētais Atbildētāja „pamatojums” izveido tiesību normas
apzināti-nepatiesu un prettiesisku tulkojumu, kas savukārt, izveido augstākās
juridiska spēkā normas pārkāpumu. Ka arī, lieta nevar būt strīdā, ka minētais
„likumiskais pamatojums” tika
izdomāts bezcerības stāvokļa dēļ.
[4] Tādējādi, Centrālcietumā administrācijas apzināti-prettiesiska rīcība
un atbilstoša Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums, kas acīmredzami pieņemts
nolūkā aizsargāt savus kolēģus-likumpārkāpējus intereses, viennozīmīgi
atzīstams par prettiesisku. Lieta nav strīda, ka ar minēto prettiesisku rīcību,
tika būtiski pārkāptas manas pamattiesības, saskaņa ar Konvencijas 10.panta
prasībām, proti, tika aizskartas tiesības saņemt informāciju bez iejaukšanās no valsts
institūciju puses. Kā arī, tika pārkāptas manas pamattiesības, saskaņa ar
Konvencijas 13,panta to kopsakarība ar 14.pantu.
Ar minēto Atbildētāja apzināti-prettiesisku lēmumu man tika izdarīts
būtiskais personisks kaitējums, kas, saskaņa ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas
judikatūru, es novērtēju Ls 1000 apmēra. Tieši šo jautājumā izskatīšanu tiesā,
īpaši ņemami vērā 2011.gada 18.februārī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo
lietu departamenta sprieduma lieta Nr. SKA - 161/2011, Nr.A42519807 17.punkta
izdarītie secinājumi.
[5] Saskaņā ar augstāk minēto un vadoties pēc
Konvencijas 13. un 14.panta prasībām un APL 128.panta 3.daļas, 184.-189.pantiem
un 195.panta noteikumiem;
lūdzu:
1. Saskaņā
ar manu grūto materiālo stāvokli, kas apstiprināts ar Centrālcietuma izziņu,
lūdzu atbrīvot mani no valsts nodevas samaksas par pieteikuma iesniegšanu
tiesā.
3. Atzīt Centrālcietumā
administrācijas faktiskās rīcību, kas izpaudusies televīzijas dekodera
izņemšanas, par prettiesisku.
4. Atzīt par
prettiesisku 2011.gada 27.septembra Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka
lēmumu Nr. 1/12-J/1763, „Par iesnieguma izskatīšanu un kaitējuma atlīdzināšanu”.
5. Piedzīt
no atbildētāja kā personiskā kaitējuma atlīdzinājumu – 1000 latu apmērā (vienu tūkstoši latus).
PIELIKUMĀ:
1. Rīgas Centrālcietuma priekšnieka
2011.g. . oktobra izziņa par mana
personīga konta stāvokļi - 1 lapa;
2. 2011.gada 7.aprīļī Centrālcietumā priekšnieka atbilde Nr.3/57/1779,
2.lp.,
3. 2011.gada 1.jūlijā Ieslodzījuma vietu pārvaldes atbilde Nr.
1/12-J/2557, „Par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas”, 1.lp.,
4. 2011.gada 23.augustaTieslietu ministrijas valsts sekretāra lēmums
Nr. 1-4.1/138, 2.lp.,;
5. 2011.gada 27.septembra Ieslodzījuma vietu pārvaldes atbilde Nr.
1/12-J/1763, „Par iesnieguma izskatīšanu un kaitējuma atlīdzināšanu” 2.lp.,,
6. 2011.gada 12.jūnijā O. Nisova liecība, 1.lp.;
7. 2011.gada 14.jūnijā D. Fjodorova liecība, 1.lp.;
8. 2011.gada 21.oktobra M. Nepina liecība, 1.lp.;
9. 2011.gada 21.oktobra Alda Cita liecība, 1.lp.;
10. dokumenti, kas
apliecina Dekodera iegādāšanu un apmaksāšanu periodā 2009.gada 5.augustā līdz
2011.gada aprīļa; Līgums Nr. 11347208, Pielikums pie Līgumam par elektronisko
pakalpojumiem, Lattelekoma rēķins, Lattelekoma vēstule, pavisam dokumenti - 4
lapām.
Prasītājs /Viktors
Jeronovičs/
|