Brīvības ielā 126, Jēkabpilī, LV-5201

Jēkabpils tiesa (tiesnesei L. Bārbale)

Civillieta Nr. C16042511

Rīgas Apgabaltiesai

Civillietu tiesas kolēģija

Brīvības bulvārī 34, Rīgā, LV-1886

Prasītājs – Boriss Klopcovs, pk 181151-13001,  

Kauņas iela 61-2, Daugavpils, LV5417

                2011.gada 1-4.decembrī Nr. F4720

Apelācijas sūdzība

        par 2011 .gada 14.novembra Jēkabpils tiesas (tiesneses I. Bārbalas) spriedumu

                [1] Spriedums nav taisnīgs un nav pamatots vairāku iemeslu dēļ, līdz ar to pārsūdzams pilnā apjomā.

                [2] Civillikuma 4.pants noteic, ka likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tieša jēguma; vajadzības gadījumā tie iztulkojami arī pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa, un, beidzot, arī pēc analoģijas. Savukārt, Civilprocesa likuma 5.panta 5.daļa noteic, ka ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, tiesa piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, — vadās pēc tiesību vispārējiem principiem un jēgas. Minēta panta 6.daļa noteic, ka piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Civillikuma 5.pants noteic kad, ka lieta jāizšķir pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem.

Civillikuma 1635.pants noteic, ka „Katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Minēta panta otra daļa noteic, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu”.

Civillikuma 2352.¹ .pants noteic, ka ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība. Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.

Satversmes 91.panta pirmais teikums nostiprina tiesības uz vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

                Civilprocesa likuma (turpmāk arī - CPL) 104.panta (Pušu un trešo personu paskaidrojumi) 1.daļa noteic, ka pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.

                CPL 189.panta. (Spriedums Vispārīgie noteikumi) 3.daļa noteic, ka spriedumam jābūt likumīgam un pamatotam. Savukārt CPL 193.panta 5.daļa noteic, ka spriedumā motīvu daļā norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Šajā daļā norāda arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, un konstatēto lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī tiesas secinājumus par prasības pamatotību vai nepamatotību. Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies. Minētas likuma prasības tika acīmredzami pārkāptas ar pārsūdzēto spriedumā saturu un jēgu, un proti;

[2.1] Lietā ir jautājums par to, vai Atbildētāja rīcība, kas atbilst Civillikuma 2352.¹.panta definīcijai tika veikta noteiktās pilnvaras ietvaros ar stingru tiesību normas prasību ievērošanu, vai nu apzināti patvaļīgi pārkāpjot tiesību normas prasību līdz ar ko tiek neievērots valsts iestādes amatpersonas darbības noteicošais princips, proti, objektivitātes princips.

[2.1] Pirmkārt, Atbildētājam, ka amatpersonai bija pietiekami zināms secinājums, kas izdarīts 2010.gada 10.septembri Latvijas Republikas Augstākas tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmuma lietā Nr.SKA-558/2010 11.punkta ir secināts, ka „Senatoru kolēģijai nav šaubu par apgabaltiesas secinājumu, ka neviens normatīvais akts neuzliek notiesātajiem, pienākumu matus, bārdu un ūsas nogriezt vai noskūt pavisam.

[11.3] Ieslodzījuma vietu pārvalde uzskata, ka apgabaltiesai, interpretējot noteikumu Nr.423 18.punktu, vajadzēja paskaidrot, cik gara bārda ir pieļaujama. Apgabaltiesa piemēroja tiesību normu konkrētiem izskatāmās lietas apstākļiem. Tiesai nav pienākuma aplūkot dažādus, ar izskatāmo lietu nesaistītus faktiskos sastāvus, uz kuriem, hipotētiski varētu attiekties piemērojamā tiesību norma. Šādu faktisko sastāvu apzināšana un noregulēšana ir likumdevēja uzdevums.

[11.4] Kasācijas sūdzībā minēts, ka no noteikumu Nr.423 18.punkta nepārprotami izriet aizliegums notiesātajiem audzēt bārdu un ūsas.

Senatoru kolēģija šādam viedoklim nepiekrīt un par pamatotu atzīst apgabaltiesas secinājumu, ka no noteikumu Nr.423 nepārprotami izriet, ka notiesātais var ataudzēt gan īsus matus, gan bārdu un ūsas. Minēto secinājumu pamato (vismaz) tiesību normu gramatiskā interpretācija; bet Ieslodzījuma vietu pārvalde savu secinājumu par pretējo, ne ar ko nav pamatojusi.” Tos apstākļos, savukārt, pierāda V. Korabovska darbība, proti, atteikums iepazīties ar minēta tiesas nolēmuma tekstu, kas viņam tika piedāvāts. Tādējādi, secināms, ka V. Korabovska rīcība tika veikta apdomīgi pārkāpjot valsts amatpersonas rīcības pamatnoteikumus, proti, subjektīvas iemeslus dēļ. Lietā nevar būt strīda, ka „Latvijas justīcijas kapteiņa pašnovērtējums” vispār neļauj tām atzīt par taisnīgu un pamatotu „kaut kādā ugolovnikā” mutisko apgalvojumu!?

                [2.2] Kā arī, vadoties ar minēto Senāta norādījumiem, attiecība par tiesību normas prasībām ( „no noteikumu Nr.423 nepārprotami izriet, ka notiesātais var ataudzēt gan īsus matus, gan bārdu un ūsas”) secināms, ka atbildētāja paskaidrojumi, par to, ka viņš „rīkojies atbilstoši Latvijas Sodu izpildes kodeksa 1. pantam” ir bezsaturīgas un nepatiesas raksturs.

                [2.3] Tiesnese manipulējot ar speciālo terminos jēgu, norāda spriedumā, ka „Tiesa atzīst par vispārzināmu faktu attiecībā par to, kas ir matu apgriešana un kas - matu noskūšana”. Tieši saskaņa ar vispārzināmu faktu var objektīvi secināt, ka „matu noskūšanas” jēdziens ir pietekami līdzīgs „matu apgriešanai uz nulli". Saskaņa ar Latviešu valodā skaidrojoša vārdnīcas noradījumiem „noskūties -skujos, -skujies, -skujas, pag. –skuvos;

1. Noskūt sev bārdu; panākt, ka tiek noskūts. N. ar bārdasnazi, ar elektrisko skuvekli;

skuvekl/is v., 2.dekl., vsk. ģen. ~ļa; 

1. Skūšanās rīks. Noskūties ar elektrisko skuvekli. (sk. http://tezaurs.lv/lvv/)

Tādējādi, secināms, ka noskūt matus ir iespējams tieši ar elektrisko skuvekli, pie kam atteicas arī frizētavas izmantojamas ierīces, proti, Matu griešanas mašīnas (http://www.brivi.lv/pers_kopsh_ierices/kopsana_matu_griesanas/). Apkopojot augšminētas apsvērumus var secināt, ka „skūšanas” termins ietver sevi ari „matus apgriešanu ar matu griešanas mašīnu”. Līdz ar to lietā nevar būt strīda par precīzu terminoloģijas lietošanu, proti, vai pieteicējām matus tika nogrieztas līdz nulli, vai nu noskūtas.

Savukārt, matu apgriešanas uz nulli, ka pastāvīga cietumus administrācijas prakse ir pierādīta ar augšminēto 2010.gada 10.septembri Latvijas Republikas Augstākas tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmuma lietā Nr.SKA-558/2010, kā arī, ar lietā esošiem pierādījumiem. Līdz ar to minētiem tiesas dziļdomīgi prātojumam – nav nekāda nozīmi.

[2.4] Savukārt, savus ieskatus pamatojumā tiesnese norādījusi uz 2007.gada 27.novembrī Ministru kabineta noteikumi Nr.800 „Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” 14.2.2.punktu, kas paredz ieslodzīto personās „matu apgriešanu vai skūšanu”. Saprotams, ka minēta tiesību norma tika, manuprāt – apdomīgi, izrauta no 14.punkta (Sanitārā apstrāde) konteksta, jo ar Noteikumus 14.2.punkta ir noteikts, ka „matu apgriešanu vai skūšanu” var noteikt tikai „pēc ārstniecības personas norādījuma”. Tātad lietā nav strīdā, ka spieduma pamatojumā norādītas tiesību normas, proti, 2007.gada 27.novembrī Ministru kabineta noteikumi Nr.800 „Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” un 2006. gada 30. maijā Ministru kabineta noteikumi nr. 423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" daļā par „medicīniskā apskate un sanitārā apstrādes veikšanu” nevar būt attiecināmi pie šajā lietas apstākļiem, jo ar spriedumu ir konstatēts, ka nekādas medicīniskā apskate un sanitārā apstrādes netika veiktas.

[2.5] Pēc to tiesisko būtību, lietā ir vienīgais un principiālais tiesiskais aspekts, proti, personālās atbildības principa pastāvēšanas mūsdienas Latvijas valsts sistēmā. Pēc to faktisko būtību, valsts budžeta pamatdaļa izveidojusies no nodokļu maksātājās līdzekļiem. Līdz ar to, nevar būt pieļaujama pastāvoša situācija, kad Latvijas tauta, faktiski, „no sava kabatā” apmaksa ierēdņus (tautas kalpus) patvaļību un apdomīgu darbības prettiesiskumu, jo tāda veidā, pēc to būtību, materiālais atbildīgums uzliekas uz nevainīgas personas. Īpaši ņemams vērā, ka tieši valsts amatpersonas, proti, tiesas sistēmas darbinieki ar saviem nodokļiem apmaksa cietuma uzrauga patvaļību.... Bet, šo „paradoksālā” situācija viegli izskaidrojama no patiesas „paradoksa” vardu jēdziena, proti, no latīņu valoda tulkojumā izriet, ka „paradoksa” pilns tulkojums ir „dziļi noslēpta patiesība”.  

[2.6] Tiesnese atsākas izvērtēt, pēc būtības, atbildētāja savas darbības patvaļīgumā atziņu, proti, atbildētājs paskaidrojusi tiesā, ka „nekur nav norādīts centimetros vai milimetros, cik gari mati, būtu uzskatāmi par „īsi apgrieztiem". Tātad, viņš nolemj patvaļīgi rīkoties vadoties pēc saviem subjektīvajam ieskatiem.

Tādējādi, lieta ir pierādīts būtiskais apstāklis, proti, ka Korabovskis rīkojusies pārkāpjot dienesta pilnvarojuma ietvaros un pēc saviem subjektīvajam ieskatiem izdoma, ka Klopcovam viņš atļauj mātes garumu - 2 cm. Ka to ir noteikts augšminēta Senāta lēmumā jautājums par atļautas matus garumu „... ir likumdevēja uzdevums”. Lietā nav strīda, ka Korabovskim kungam nekādā veidā nav piešķirtas likumdevēja tiesības.

[2.7] Tiesneses ieskatu, ka „Šajā gadījumā Borisam Klopcovam mati tikuši tieši īsi nogriezti, nevis noskūti, līdz ar ko nav pamata uzskatīt, ka kaut kādā mērā būtu pārkāptas viņa kā notiesātā tiesības brīvības atņemšanas iestādē” nevar atzīt par likumīgu un pamatotu, jo minētais apgalvojums ir pretrunīgs lietas noskaidrotajām apstākļiem. Pirmkārt, lietā nav strīda, ka Prasītājam, kas izcieš sodu daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa 50.⁵ panta 7.daļas 4.punktu ir noteiktas tiesības „nēsāt īsi apgrieztus matus” un līdz ar to tiesas ieskats ir pretrunīgas ar materiāla likuma noteikumiem. Otrkārt, tiesnese apzināmi nepamatoti, proti, pārkāpjot lietā esoša Augstākas tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmuma lietā Nr.SKA-558/2010 norādījumus, no kurās izriet, ka Bārbalas k-zei nekādā veidā nav piešķirtas likumdevēja tiesības un līdz ar to tiesneses ieskats par to, ka „mātes apgriešana uz nulli – neatbilst matus skūšanas definīcijai’ pirmšķietami atzīstams pat nepamatotu un nelikumīgu.

[2.8] Tiesnese nepamatoti norādījusi spriedumā, ka „Šajā gadījumā Borisam Klopcovam mati tikuši tieši īsi nogriezti, nevis noskūti, līdz ar ko nav pamata uzskatīt, ka kaut kādā mērā būtu pārkāptas viņa kā notiesātā tiesības brīvības atņemšanas iestādē. Ka jau iepriekš norādīts, likumdevējs nav noteic „īsi apgrieztas matus” garumu vai skaidrojumu. Tātad, saskaņa ar Civilprocesa likuma 97.panta 1.daļas noteikumiem tiesai bija pienākums „novērtēt pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem”. Minētas likuma prasības netika ievērotas, jo tiesa nepamatoti secinājusi, ka „mātes apgriešana uz nulli” atbilst „īsi apgrieztiem matiem”, kas acīmredzami ir pretruna ar loģikas likumiem un dzīvē gūtiem novērojumiem. Saskaņā ar dzīvē gūtiem novērojumiem, nevar būt atzīstams par īsi apgrieztiem matiem – matus 2 milimetru garumā, jo saskaņa ar matu griešanas mašīnas tehnoloģijas noteikumiem (sk. piem. http://parlux.ru/category/mashinki-dlja-strizhki-usov-i-borody/) tieši tāds matus garums – atstājas pēc mātes apgriešanas ar minēto matu griešanas mašīnu.

                [2.9] Saskaņa ar CPL193.panta 5.daļas noteikumiem, tiesai bija pienākums norādīt spriedumā motīvu daļā norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Minētas likuma prasības netika ievērotas, proti, tiesnese nav norādījusi argumentus, ar kuriem noraidīti liecinieka Artūra Bērziņa liecības, ar kuram ir pieradīts fakts, ka visiem ieslodzītajiem matus tikuši nogriezti „uz nulli", jo friziera matu griežamā mašīnīte varot nogriezt tikai vienu garumu. Līdz ar to tiesas spriedumu nevar atzīt par likumīgu un pamatotu.

                [2.10] Visbeidzot, tiesa konstatējusi, ka Atbildētajam atbilstoši iepriekš tekstā norādītajiem normatīvajiem aktiem, kā arī savam amata aprakstam, kur 7. punktā ir noteiktas amata tiesības, 7.4. apakšpunktā - pārbaudīt personas un viņu personīgās mantas, ienākot un atstājot cietuma teritoriju. Tādējādi, tiesa, pēc to būtību atzīst, ka cietuma priekšnieka dežurējoša palīgam nav piešķirtas amatpersonas tiesības „pārbaudīt vai mātes garums atbilst V. Korabovska subjektīvajam ieskatam”. Ka jau iepriekš norādīts, ar tiesību aktu Ministru kabineta noteikumus Nr.80014.2.punkta ir noteikts, ka „matu apgriešanu vai skūšanu” var noteikt tikai „pēc ārstniecības personas norādījuma”. Līdz ar to secināms, ka Atbildētājs, kas nekāda gadījumā nevar būt attiecināms pie ārstniecības personu, prettiesiski izmantojusi savas amatpersonas stāvokli, pārkāpjot likuma prasības un apdomīgi pārkāpjot savas pilnvarojuma noteiktas robežas, vadoties vienīgi pēc savas subjektīvajam ieskatiem. Tādējādi, minētās personas pretlikumīgās rīcības pret otru fizisku personu esot atzīstamas par civiltiesisku attiecību gadījumu.

[2.11] Saskaņa ar Satversmes 91.panta pirmo teikuma prasībām par personas vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, kā arī saskaņa ar CPL 5.panta 6.daļas noteikumiem, kas paredz, ka piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. 2003.gada 13.novembra Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā lietā Jankovs pret Bulgāriju (Yankov v. Bulgaria), iesniegums Nr. 39084/97 pēc pietiekami līdzīgajiem lietas faktiskajam un tiesiskajam apstākļiem, jau atzīst vienādā veidā rīcību par Konvencijas 3.panta pārkāpumu un noteikusi taisnīgo atlīdzību 8000 eiro. Vienādā veidā tiesisko aspekta apstākļus šajā lietā apliecina tas fakts, ka arī ar Latvijas tiesisko regulējumu nav noteikts matus garums, kas atbilst īsi apgrieztus matus definīcijai. Tikai uz to pamatojuma objektīvi atzīstams, ka Atbildētāja rīcība, kas tika veikta vienīgi uz personas ieskatu, ka ieslodzīta persona viņš atļaut mātes garumu kas nepārsniedz 2 cm, pamatota ar jebkādu normatīvo aktu.

[2.12] Visbeidzot, tiesnese būtiski pārkāpusi CPL 97.panta 1.daļas noteikumus ( tiesa vadās no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz ... zinātnes atziņām). Saskaņa ar zinātnes atziņas (skaties piemērām: http://www.vsenadomu.ru/index.php?option=com_content&view=article&id=41&Itemid=6; http://dreamhair.ru/pages/7412; http://www.trixolog.ru/growth_phases.html; http://www.mirvolos.com/health/14.html utt), mātes mēnešus pieaugums pie padzīvojušam cilvēkiem sastāda ne vairāk, ka 1.1-1.2 cm mēnesi. Lietā ir noskaidrots, ka iepriekšēja matus apgriešana uz nulli tika veikta (ari) Jēkabpils cietumā - 2010.gada 16.novembrī. Tādējādi, lietā nevar būt strīdā par to, ka caur mēnesi un četras dienas manas mātes augums, vislabākā gadījumā, sastāda 1.5 – 1.6 cm.  

Līdz ar to atbildētāja apgalvojumi, ka prasītāja matus „acīmredzami pārsniegusi 2.cm” nevar atzīt par patiesas un godprātīgas.

 [3] Saskaņā ar augšminēto un vadoties pēc Konvencijas 3.panta to kopsakarā ar 41.pantau, Satversmes 94. un 95. pantam, kā arī Civillikuma 1., 4., 1635. un 2352.¹ .pantam un Civilprocesa likuma 413.-417.pp.;

LŪDZU;

Atcelt 2011 .gada 14.novembra Jēkabpils tiesas (tiesneses I. Bārbalas) spriedumu un izskatīt lietu no jauna.

Pielikumā:

Apelācijas sūdzības kopija nosūtīšanai Atbildētājam.

Prasītājs                                                                                                              Boris Klopcovs

• 2011 Июль
• 2011 Август
• 2011 Сентябрь
• 2011 Декабрь
• 2012 Август
• 2013 Ноябрь
• 2013 Декабрь
• 2015 Февраль
• 2015 Март
• 2018 Ноябрь
• 2020 Сентябрь
• 2020 Ноябрь
• 2020 Декабрь
• 2021 Март
• 2022 Февраль
• 2022 Май
• 2022 Сентябрь