Как это принято, в случае подачи исков против тюремных надзирателей и администрации тюрем - основным практическим способом Ответчика является попытка паллиативным способом - ввести суд в заблуждение. В данном делеб следуя "доброй традиции", освященной небезизвестными решениями Сената Верховного суда, в той части, что "показаниям полицейского и тюремного надзирателя - придается ВЫСШИЙ ПРИОРИТЕТ ДОВЕРИЯ, дежурный помощник начальника Екабпилской тюрьмы Валерий Корабовский ничуть не задумываясь, пытается ввести суд в заблуждение, недобросовестно утверждая, что " волосы Клопцова были заметно больше "Двух сантиметров" (откуда в его сознании появились эти "сантиметры" - объснить он так и не смог. Как я полагаю, эта цифра была получена путем трансцедетального прозрения?!). Не менее понятно, что госпожа Барбале постаралась обойти элементарный вопрос о том, каким же образом за 34 дня (после предыдущего подстригания "налысо") волосы Истца смогли вырасти до такого НАУЧНО-НЕОБЪЯСНИМОГО РАЗМЕРА!?!? Ниже приводится текст апелляционной жалобы по этому делу:
Brīvības ielā 126,
Jēkabpilī, LV-5201
Jēkabpils tiesa (tiesnesei
L.
Bārbale)
Civillieta Nr. C16042511
Rīgas Apgabaltiesai
Civillietu tiesas kolēģija
Brīvības bulvārī 34, Rīgā, LV-1886
Prasītājs – Boriss Klopcovs, pk 181151-13001,
Kauņas iela 61-2, Daugavpils, LV5417
2011.gada 1-4.decembrī
Nr. F4720
Apelācijas sūdzība
par 2011
.gada 14.novembra Jēkabpils tiesas (tiesneses I. Bārbalas) spriedumu
[1] Spriedums nav
taisnīgs un nav pamatots vairāku iemeslu dēļ, līdz ar to pārsūdzams pilnā apjomā.
[2] Civillikuma
4.pants noteic, ka likuma noteikumi iztulkojami vispirms pēc to tieša jēguma;
vajadzības gadījumā tie iztulkojami arī pēc likuma sistēmas, pamata un mērķa,
un, beidzot, arī pēc analoģijas. Savukārt, Civilprocesa likuma 5.panta 5.daļa noteic,
ka ja nav likuma, kas regulē
strīdīgo attiecību, tiesa piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās
attiecības, bet, ja tāda likuma nav, — vadās pēc tiesību vispārējiem principiem
un jēgas. Minēta panta 6.daļa noteic, ka piemērojot tiesību normas, tiesa ņem
vērā judikatūru. Civillikuma 5.pants noteic kad, ka lieta jāizšķir pēc
tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc
taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem.
Civillikuma 1635.pants noteic, ka „Katrs tiesību
aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā
nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt
apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Minēta
panta otra daļa noteic, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas
ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā nodarītu cietušā
nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu”.
Civillikuma 2352.1 .pants noteic, ka ja kāds
prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar
darbiem, tad viņam jādod atlīdzība. Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.
Satversmes 91.panta pirmais teikums nostiprina
tiesības uz vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.
Civilprocesa likuma (turpmāk arī
- CPL) 104.panta (Pušu un trešo personu paskaidrojumi) 1.daļa noteic, ka pušu
un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem
pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos
apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi.
CPL 189.panta.
(Spriedums Vispārīgie noteikumi) 3.daļa noteic, ka spriedumam jābūt likumīgam
un pamatotam. Savukārt CPL 193.panta 5.daļa noteic, ka spriedumā motīvu daļā
norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas
secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi. Šajā
daļā norāda arī normatīvos aktus, pēc kuriem tiesa vadījusies, un konstatēto
lietas apstākļu juridisko novērtējumu, kā arī tiesas secinājumus par prasības
pamatotību vai nepamatotību. Ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma
motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa
vadījusies. Minētas likuma prasības tika acīmredzami pārkāptas ar pārsūdzēto
spriedumā saturu un jēgu, un proti;
[2.1] Lietā ir jautājums par to, vai Atbildētāja
rīcība, kas atbilst Civillikuma 2352.1.panta definīcijai tika veikta
noteiktās pilnvaras ietvaros ar stingru tiesību normas prasību ievērošanu, vai
nu apzināti patvaļīgi pārkāpjot tiesību normas prasību līdz ar ko tiek
neievērots valsts iestādes amatpersonas darbības noteicošais princips, proti,
objektivitātes princips.
[2.1] Pirmkārt, Atbildētājam, ka amatpersonai bija pietiekami zināms secinājums, kas izdarīts 2010.gada
10.septembri Latvijas Republikas Augstākas tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamenta lēmuma lietā Nr.SKA-558/2010 11.punkta ir secināts,
ka „Senatoru kolēģijai nav šaubu par
apgabaltiesas secinājumu, ka neviens normatīvais akts neuzliek
notiesātajiem, pienākumu matus, bārdu un ūsas nogriezt vai noskūt pavisam.
[11.3]
Ieslodzījuma vietu pārvalde uzskata, ka apgabaltiesai, interpretējot noteikumu
Nr.423 18.punktu, vajadzēja paskaidrot, cik gara bārda ir pieļaujama. Apgabaltiesa
piemēroja tiesību normu konkrētiem izskatāmās lietas apstākļiem. Tiesai nav
pienākuma aplūkot dažādus, ar izskatāmo lietu nesaistītus faktiskos sastāvus,
uz kuriem, hipotētiski varētu attiekties piemērojamā tiesību norma. Šādu
faktisko sastāvu apzināšana un noregulēšana ir likumdevēja uzdevums.
[11.4]
Kasācijas sūdzībā minēts, ka no noteikumu Nr.423 18.punkta nepārprotami izriet
aizliegums notiesātajiem audzēt bārdu un ūsas.
Senatoru
kolēģija šādam viedoklim nepiekrīt un par pamatotu atzīst apgabaltiesas
secinājumu, ka no noteikumu Nr.423 nepārprotami izriet, ka notiesātais var
ataudzēt gan īsus matus, gan bārdu un ūsas. Minēto secinājumu pamato
(vismaz) tiesību normu gramatiskā interpretācija; bet Ieslodzījuma vietu
pārvalde savu secinājumu par pretējo, ne ar ko nav pamatojusi.” Tos apstākļos, savukārt, pierāda V. Korabovska
darbība, proti, atteikums iepazīties ar minēta tiesas nolēmuma tekstu, kas
viņam tika piedāvāts. Tādējādi, secināms, ka V. Korabovska rīcība tika veikta
apdomīgi pārkāpjot valsts amatpersonas rīcības pamatnoteikumus, proti,
subjektīvas iemeslus dēļ. Lietā nevar būt strīda, ka „Latvijas justīcijas
kapteiņa pašnovērtējums” vispār neļauj tām atzīt par taisnīgu un pamatotu „kaut
kādā ugolovnikā” mutisko apgalvojumu!?
[2.2] Kā arī,
vadoties ar minēto Senāta norādījumiem, attiecība par tiesību normas prasībām ( „no noteikumu Nr.423 nepārprotami izriet, ka
notiesātais var ataudzēt gan īsus matus, gan bārdu un ūsas”)
secināms, ka atbildētāja paskaidrojumi, par to, ka viņš „rīkojies atbilstoši
Latvijas Sodu izpildes kodeksa 1. pantam” ir bezsaturīgas un nepatiesas
raksturs.
[2.3] Tiesnese
manipulējot ar speciālo terminos jēgu, norāda spriedumā, ka „Tiesa atzīst par
vispārzināmu faktu attiecībā par to, kas ir matu apgriešana un kas - matu
noskūšana”. Tieši saskaņa ar vispārzināmu faktu var objektīvi secināt, ka „matu
noskūšanas” jēdziens ir pietekami līdzīgs „matu apgriešanai uz nulli". Saskaņa
ar Latviešu valodā skaidrojoša vārdnīcas noradījumiem „noskūties -skujos, -skujies, -skujas, pag. –skuvos;
1. Noskūt sev bārdu; panākt,
ka tiek noskūts. N. ar bārdasnazi, ar elektrisko skuvekli;
skuvekl/is v., 2.dekl., vsk. ģen. ~ļa;
1. Skūšanās rīks. Noskūties ar elektrisko skuvekli. (sk.
http://tezaurs.lv/lvv/)
Tādējādi, secināms, ka noskūt matus ir iespējams tieši ar elektrisko skuvekli, pie kam
atteicas arī frizētavas izmantojamas ierīces, proti, Matu griešanas mašīnas (http://www.brivi.lv/pers_kopsh_ierices/kopsana_matu_griesanas/).
Apkopojot augšminētas apsvērumus var secināt, ka „skūšanas” termins ietver sevi
ari „matus apgriešanu ar matu griešanas mašīnu”. Līdz ar to lietā nevar būt
strīda par precīzu terminoloģijas lietošanu, proti, vai pieteicējām matus tika
nogrieztas līdz nulli, vai nu noskūtas.
Savukārt, matu apgriešanas uz nulli, ka pastāvīga
cietumus administrācijas prakse ir pierādīta ar augšminēto 2010.gada 10.septembri
Latvijas Republikas Augstākas tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta
lēmuma lietā Nr.SKA-558/2010, kā arī, ar lietā esošiem pierādījumiem. Līdz ar
to minētiem tiesas dziļdomīgi prātojumam – nav nekāda nozīmi.
[2.4] Savukārt, savus ieskatus pamatojumā tiesnese
norādījusi uz 2007.gada 27.novembrī Ministru kabineta noteikumi Nr.800
„Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” 14.2.2.punktu, kas paredz
ieslodzīto personās „matu apgriešanu vai skūšanu”. Saprotams, ka minēta tiesību
norma tika, manuprāt – apdomīgi, izrauta no 14.punkta (Sanitārā apstrāde) konteksta, jo ar Noteikumus 14.2.punkta ir
noteikts, ka „matu apgriešanu vai skūšanu” var noteikt tikai „pēc ārstniecības
personas norādījuma”. Tātad lietā nav strīdā, ka spieduma pamatojumā norādītas
tiesību normas, proti, 2007.gada 27.novembrī Ministru kabineta noteikumi Nr.800
„Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi” un 2006. gada 30. maijā
Ministru kabineta noteikumi nr. 423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās
kārtības noteikumi" daļā par „medicīniskā apskate un sanitārā apstrādes
veikšanu” nevar būt attiecināmi pie šajā lietas apstākļiem, jo ar spriedumu ir
konstatēts, ka nekādas medicīniskā apskate un sanitārā apstrādes netika veiktas.
[2.5] Pēc to tiesisko būtību, lietā ir vienīgais un
principiālais tiesiskais aspekts, proti, personālās atbildības principa
pastāvēšanas mūsdienas Latvijas valsts sistēmā. Pēc to faktisko būtību, valsts
budžeta pamatdaļa izveidojusies no nodokļu maksātājās līdzekļiem. Līdz ar to,
nevar būt pieļaujama pastāvoša situācija, kad Latvijas tauta, faktiski, „no
sava kabatā” apmaksa ierēdņus (tautas kalpus) patvaļību un apdomīgu darbības
prettiesiskumu, jo tāda veidā, pēc to būtību, materiālais atbildīgums uzliekas
uz nevainīgas personas. Īpaši ņemams vērā, ka tieši valsts amatpersonas, proti,
tiesas sistēmas darbinieki ar saviem nodokļiem apmaksa cietuma uzrauga
patvaļību.... Bet, šo „paradoksālā” situācija viegli izskaidrojama no patiesas
„paradoksa” vardu jēdziena, proti, no latīņu valoda tulkojumā izriet, ka
„paradoksa” pilns tulkojums ir „dziļi noslēpta patiesība”.
[2.6] Tiesnese atsākas izvērtēt, pēc būtības,
atbildētāja savas darbības patvaļīgumā atziņu, proti, atbildētājs paskaidrojusi
tiesā, ka „nekur nav norādīts centimetros vai milimetros, cik gari mati, būtu
uzskatāmi par „īsi apgrieztiem". Tātad, viņš nolemj patvaļīgi rīkoties
vadoties pēc saviem subjektīvajam ieskatiem.
Tādējādi, lieta ir pierādīts būtiskais apstāklis, proti,
ka Korabovskis rīkojusies pārkāpjot dienesta pilnvarojuma ietvaros un pēc
saviem subjektīvajam ieskatiem izdoma, ka Klopcovam viņš atļauj mātes garumu - 2 cm. Ka to ir noteikts
augšminēta Senāta lēmumā jautājums par atļautas matus garumu „... ir
likumdevēja uzdevums”. Lietā nav strīda, ka Korabovskim kungam nekādā veidā nav
piešķirtas likumdevēja tiesības.
[2.7] Tiesneses ieskatu, ka „Šajā gadījumā Borisam
Klopcovam mati tikuši tieši īsi nogriezti, nevis noskūti, līdz ar ko nav pamata
uzskatīt, ka kaut kādā mērā būtu pārkāptas viņa kā notiesātā tiesības brīvības
atņemšanas iestādē” nevar atzīt par likumīgu un pamatotu, jo minētais
apgalvojums ir pretrunīgs lietas noskaidrotajām apstākļiem. Pirmkārt, lietā nav
strīda, ka Prasītājam, kas izcieš sodu daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas
režīma augstākajā pakāpē, saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa 50.5
panta 7.daļas 4.punktu ir noteiktas tiesības „nēsāt īsi apgrieztus matus” un
līdz ar to tiesas ieskats ir pretrunīgas ar materiāla likuma noteikumiem.
Otrkārt, tiesnese apzināmi nepamatoti, proti, pārkāpjot lietā esoša Augstākas
tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmuma lietā Nr.SKA-558/2010
norādījumus, no kurās izriet, ka Bārbalas k-zei nekādā veidā nav piešķirtas
likumdevēja tiesības un līdz ar to tiesneses ieskats par to, ka „mātes apgriešana uz nulli – neatbilst matus skūšanas definīcijai’ pirmšķietami
atzīstams pat nepamatotu un nelikumīgu.
[2.8] Tiesnese nepamatoti norādījusi spriedumā, ka „Šajā
gadījumā Borisam Klopcovam mati tikuši tieši
īsi nogriezti, nevis noskūti, līdz ar ko nav pamata uzskatīt, ka kaut kādā
mērā būtu pārkāptas viņa kā notiesātā tiesības brīvības atņemšanas iestādē. Ka
jau iepriekš norādīts, likumdevējs nav
noteic „īsi apgrieztas matus” garumu vai skaidrojumu. Tātad, saskaņa ar
Civilprocesa likuma 97.panta 1.daļas noteikumiem tiesai bija pienākums „novērtēt pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības,
kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem
pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem,
zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem”. Minētas likuma prasības netika
ievērotas, jo tiesa nepamatoti secinājusi, ka „mātes apgriešana uz nulli”
atbilst „īsi apgrieztiem matiem”, kas acīmredzami ir pretruna ar loģikas likumiem un dzīvē gūtiem novērojumiem.
Saskaņā ar dzīvē gūtiem novērojumiem, nevar būt atzīstams par īsi apgrieztiem matiem –
matus 2 milimetru garumā, jo saskaņa ar matu griešanas
mašīnas tehnoloģijas noteikumiem (sk. piem. http://parlux.ru/category/mashinki-dlja-strizhki-usov-i-borody/) tieši tāds matus garums
– atstājas pēc mātes apgriešanas ar minēto matu griešanas mašīnu.
[2.9] Saskaņa ar
CPL193.panta 5.daļas noteikumiem, tiesai bija pienākums norādīt spriedumā
motīvu daļā norāda lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti
tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti tie vai citi pierādījumi.
Minētas likuma prasības netika ievērotas, proti, tiesnese nav norādījusi
argumentus, ar kuriem noraidīti liecinieka Artūra Bērziņa liecības, ar kuram ir
pieradīts fakts, ka visiem ieslodzītajiem matus tikuši nogriezti „uz
nulli", jo friziera matu griežamā mašīnīte varot nogriezt tikai vienu
garumu. Līdz ar to tiesas spriedumu nevar atzīt par likumīgu un pamatotu.
[2.10] Visbeidzot,
tiesa konstatējusi, ka Atbildētajam atbilstoši iepriekš tekstā norādītajiem
normatīvajiem aktiem, kā arī savam amata aprakstam, kur 7. punktā ir noteiktas
amata tiesības, 7.4. apakšpunktā - pārbaudīt personas un viņu personīgās
mantas, ienākot un atstājot cietuma teritoriju. Tādējādi, tiesa, pēc to
būtību atzīst, ka cietuma priekšnieka dežurējoša palīgam nav piešķirtas
amatpersonas tiesības „pārbaudīt vai mātes garums atbilst V. Korabovska
subjektīvajam ieskatam”. Ka jau iepriekš norādīts, ar tiesību aktu Ministru
kabineta noteikumus Nr.80014.2.punkta ir noteikts, ka „matu apgriešanu vai
skūšanu” var noteikt tikai „pēc ārstniecības personas norādījuma”. Līdz ar to
secināms, ka Atbildētājs, kas nekāda gadījumā nevar būt attiecināms pie ārstniecības personu, prettiesiski
izmantojusi savas amatpersonas stāvokli, pārkāpjot likuma prasības un apdomīgi
pārkāpjot savas pilnvarojuma noteiktas robežas, vadoties vienīgi pēc savas
subjektīvajam ieskatiem. Tādējādi, minētās personas pretlikumīgās rīcības pret
otru fizisku personu esot atzīstamas par civiltiesisku attiecību gadījumu.
[2.11] Saskaņa ar Satversmes 91.panta pirmo teikuma
prasībām par personas vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, kā arī saskaņa ar
CPL 5.panta 6.daļas noteikumiem, kas paredz, ka piemērojot
tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. 2003.gada 13.novembra Eiropas
Cilvēktiesību tiesas spriedumā lietā Jankovs pret Bulgāriju (Yankov v.
Bulgaria), iesniegums
Nr. 39084/97 pēc pietiekami līdzīgajiem lietas faktiskajam un tiesiskajam
apstākļiem, jau atzīst vienādā veidā rīcību par Konvencijas 3.panta pārkāpumu
un noteikusi taisnīgo atlīdzību 8000 eiro. Vienādā veidā tiesisko aspekta
apstākļus šajā lietā apliecina tas fakts, ka arī ar Latvijas tiesisko
regulējumu nav noteikts matus garums, kas atbilst īsi apgrieztus matus definīcijai. Tikai uz to
pamatojuma objektīvi atzīstams, ka Atbildētāja rīcība, kas tika veikta vienīgi
uz personas ieskatu, ka ieslodzīta persona viņš atļaut mātes garumu kas nepārsniedz 2 cm, pamatota ar jebkādu
normatīvo aktu.
[2.12] Visbeidzot, tiesnese būtiski pārkāpusi CPL 97.panta 1.daļas
noteikumus ( tiesa vadās no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz ...
zinātnes atziņām). Saskaņa ar zinātnes
atziņas (skaties piemērām: http://www.vsenadomu.ru/index.php?option=com_content&view=article&id=41&Itemid=6;
http://dreamhair.ru/pages/7412; http://www.trixolog.ru/growth_phases.html;
http://www.mirvolos.com/health/14.html
utt), mātes mēnešus pieaugums pie padzīvojušam cilvēkiem sastāda ne vairāk,
ka 1.1-1.2 cm
mēnesi. Lietā ir noskaidrots, ka iepriekšēja matus apgriešana uz nulli tika
veikta (ari) Jēkabpils cietumā - 2010.gada 16.novembrī. Tādējādi, lietā nevar
būt strīdā par to, ka caur mēnesi un četras dienas manas mātes augums,
vislabākā gadījumā, sastāda 1.5 – 1.6 cm.
Līdz ar to atbildētāja apgalvojumi, ka prasītāja matus „acīmredzami
pārsniegusi 2.cm” nevar atzīt par patiesas un godprātīgas.
[3] Saskaņā ar
augšminēto un vadoties pēc Konvencijas 3.panta to kopsakarā ar 41.pantau,
Satversmes 94. un 95. pantam, kā arī Civillikuma 1., 4., 1635. un 2352.1 .pantam
un Civilprocesa likuma 413.-417.pp.;
LŪDZU;
Atcelt 2011 .gada 14.novembra Jēkabpils tiesas
(tiesneses I. Bārbalas) spriedumu un izskatīt lietu no jauna.
Pielikumā:
Apelācijas sūdzības kopija nosūtīšanai Atbildētājam.
Prasītājs Boris
Klopcovs
|