Publicēts: Vēstnesis , 28.07.2011, nr. 117
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā
Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus
grozījumus:
1. Aizstāt visā kodeksā vārdus "Brīvības
atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumi” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem
"brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi” (attiecīgā
locījumā).
2. Izteikt 1.pantu šādā redakcijā:
"1.pants. Kriminālsodu izpildes uzdevums
Kriminālsodu izpildes uzdevums ir izpildīt
kriminālsodu saskaņā ar šajā kodeksā noteiktajiem kriminālsodu izpildes
pamatprincipiem, piemērojot notiesātajam šajā kodeksā noteiktos
resocializācijas līdzekļus, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas
pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Šis kodekss reglamentē kriminālsodu izpildes
noteikumus un kārtību, notiesāto tiesisko statusu, valsts un pašvaldību iestāžu
kompetenci sodu izpildē.”
3. Izteikt 4.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"Pamats kriminālsoda izpildei ir spēkā stājies
tiesas nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu, kā arī tiesas lēmums, kurš
nav stājies spēkā un par kuru iesniegtā sūdzība atbilstoši Kriminālprocesa
likumam neaptur tā izpildi.”
4. Izslēgt 7.pantu.
5. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:
"8.pants. Soda izpildes mērķis
Soda izpildes mērķis ir efektīvi piemērot
notiesātajam visus šajā kodeksā noteiktos soda izpildes noteikumus, tādējādi
nodrošinot personas resocializāciju un tiesisku uzvedību pēc soda izpildes.”
6. Aizstāt 9.pantā vārdus "sprieduma un
režīma” ar vārdiem "nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu un soda
izciešanas kārtības”.
7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:
"10.pants. Sabiedrības piedalīšanās notiesāto
resocializācijā
Sabiedrība piedalās notiesāto resocializācijā
atbilstoši šajā kodeksā un citos normatīvajos aktos noteiktajam veidam un
apjomam.”
8.
Izslēgt 12.pantu.
9. Aizstāt 13.1 pantā vārdu "vietā” ar vārdu
"iestādē”.
10. Papildināt 15.panta pirmo daļu pēc vārdiem
"ne vēlāk kā desmit” ar vārdu "darba”.
11. 18.pantā:
aizstāt pirmās daļas pirmajā teikumā vārdu
"vietās” ar vārdu "iestādēs”;
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"Personas,
kam piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums —, turamas atsevišķi no
notiesātajiem, izņemot gadījumus, kad tās piekrīt kopīgai izvietošanai vai
iesaistīšanai kopīgos pasākumos un tam piekrīt izmeklēšanas iestāde,
prokuratūra vai tiesa, kuras rīcībā ir apcietinātais.”
12. 20.pantā:
aizstāt vārdus "ko izdarījusi” ar vārdiem "ko
izdarījis notiesātais vai”;
papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā
redakcijā:
"Šā panta pirmajā daļā minēto notiesāto
tiesību apjomu izmeklēšanas cietumā nosaka šis kodekss.
Šis pants neattiecas uz notiesātajiem, kas
izcieš brīvības atņemšanas sodu atklātajos cietumos.”
13. Papildināt kodeksu ar 20.1 pantu šādā
redakcijā:
"20.1 pants. Brīvības atņemšanas soda izpildes
pamatprincipi
Brīvības atņemšanas soda izpildes
pamatprincipi ir šajā kodeksā noteiktā soda izpildes kārtības (režīma) un
notiesātā resocializācijas (sociālās uzvedības korekcijas un sociālās
rehabilitācijas līdzekļi) procesa nodrošināšana.”
14. Izteikt septītās nodaļas nosaukumu šādā
redakcijā:
"Septītā nodaļa
Režīms brīvības atņemšanas iestādēs”.
15. 41.pantā:
papildināt otro daļu ar jaunu otro teikumu
šādā redakcijā:
"Prasības attiecībā uz notiesātā ārējo izskatu
nosaka brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.”;
aizstāt trešajā daļā vārdus "darba un
audzināšanas” ar vārdu "resocializācijas”.
16. Izteikt 42.panta otro daļu šādā redakcijā:
"Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās
kārtības noteikumus izvieto visiem notiesātajiem pieejamā vietā.”
17. 45.pantā:
izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem šajā kodeksā noteiktajā kārtībā un
apjomā ir iespējas satikties ar radiniekiem un citām personām bez brīvības
atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes: īslaicīgi — uz laiku no vienas
stundas līdz divām stundām, lai veicinātu sociāli lietderīgu saikņu saglabāšanu
un atjaunošanu; ilglaicīgi — uz laiku no sešām līdz četrdesmit astoņām stundām,
lai veicinātu radniecisko un ģimenes sakaru saglabāšanu.
Ilglaicīgo
satikšanos laikā notiesātajam atļauts uzturēties kopā ar radiniekiem —
vecākiem, bērniem, adoptētājiem, brāļiem un māsām, vectēvu, vecomāti,
mazbērniem vai laulāto. Ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas lēmumu
var tikt atļautas ilglaicīgās satikšanās arī ar citu personu, ja līdz soda
izciešanas sākumam notiesātajam ar šo personu ir bijusi kopēja saimniecība vai
kopīgs bērns.”;
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un
personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs. Brīvības
atņemšanas iestādes priekšnieks ar lēmumu var aizliegt notiesātajam tikties ar konkrētu personu
drošības apsvērumu dēļ, un šo lēmumu var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes
priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma
vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā
Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas
lēmums nav pārsūdzams.”;
papildināt pantu ar septīto daļu šādā
redakcijā:
"Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks
izņēmuma kārtā, individuāli izvērtējot katru gadījumu, var pieņemt pamatotu
lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās īslaicīgās satikšanās norisi brīvības
atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē, ja tas nepieciešams drošības apsvērumu
vai kriminālprocesa interešu dēļ vai to lūdz apmeklētājs. Šo lēmumu var
apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa
likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var
pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā
noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.”
18. Izteikt 47.1 pantu šādā redakcijā:
"47.1 pants. Notiesāto tiesības izmantot
televizorus un radiouztvērējus (bez
balss ieraksta iespējām)
Notiesātajiem atļauts izmantot brīvības
atņemšanas iestādes un personīgos televizorus un radiouztvērējus (bez balss
ieraksta iespējām) brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos
noteiktajā laikā un kārtībā.”
19. Izteikt 49.pantu šādā redakcijā:
"49.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto
personu sarakste, telegrammas un telefonsarunas.
Notiesātajiem atļauts nosūtīt un saņemt
vēstules un telegrammas bez skaita ierobežojumiem.
Notiesātajiem adresētās vēstules un
telegrammas izsniedz, kā arī viņu vēstules un telegrammas nosūta adresātiem
brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā triju dienu laikā no
vēstules un telegrammas saņemšanas vai nodošanas dienas.
Notiesātajiem adresētās un viņu adresātiem
nosūtāmās vēstules un telegrammas var aizturēt, ja:
1) to saturs apdraud soda izpildes mērķus,
brīvības atņemšanas iestādes drošību un tajā noteikto kārtību;
2) to satura tālāknodošana varētu veicināt
kāda krimināli vai administratīvi sodāma nodarījuma izdarīšanu;
3) tās varētu apdraudēt citas personas ar
likumu aizsargātās tiesības un intereses;
4) sarakstes mērķis ir informācijas apmaiņa
starp notiesātajiem, kas kopīgi izdarījuši noziedzīgu nodarījumu.
Aizturētās vēstules un telegrammas reģistrē un
uzglabā iestādes darbinieks, kuram uzdots cenzēt saraksti.
Notiesātajiem ir atļautas telefonsarunas par
saviem vai adresāta līdzekļiem tādā skaitā, kāds noteikts attiecīgā veida
brīvības atņemšanas iestādē un atbilst soda izciešanas režīma pakāpei.
Telefonsarunas, izņemot telefonsarunas ar
advokātu, tiek kontrolētas.”
20. Papildināt kodeksu ar 49.1 pantu šādā
redakcijā:
"49.1 pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē
Notiesātajam,
kam cietuma priekšnieks devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes
teritoriju, ir pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā
norādītajā laikā.
Ja
notiesātais, kam cietuma priekšnieks devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas
iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots
ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības
atņemšanas iestādē noteiktajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem
nekavējoties jāpaziņo cietuma priekšniekam par notiesātā saslimšanu un
atrašanās vietu.
Saņemot
šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes
priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi,
kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības
atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas cietumu
slimnīcu.
Ja
notiesātais nespēj atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā
laikā objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ, notiesātā
pienākums ir nekavējoties informēt cietuma priekšnieku un atgriezties brīvības
atņemšanas iestādē, tikko radusies tāda iespēja.
Notiesātais
par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts
pie atbildības atbilstoši Krimināllikumā paredzētajai kārtībai par izvairīšanos
no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos
gadījumus.”
21. Izslēgt 50.2 pantu.
22. Izteikt 50.3 pantu šādā redakcijā:
"50.3 pants. Soda izpildes režīma noteikšana
Notiesātie slēgtajos cietumos sodu izcieš
trijās režīma pakāpēs — zemākajā, vidējā un augstākajā, bet daļēji slēgtajos cietumos — divās režīma
pakāpēs — zemākajā un augstākajā. Notiesātajiem nepilngadīgajiem
atklātajos cietumos un audzināšanas iestādēs soda izpildes režīma pakāpes
nenosaka.
Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un
daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz soda izpildes režīma:
1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu
notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;
2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likuma
prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.
Notiesāto
var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz
daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji
slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes — uz atklāto cietumu,
ja:
1)
notiesātais ir sasniedzis pozitīvi vērtējamus resocializācijas rezultātus;
2)
attiecīgā pārvietošana veicinās viņa iekļaušanos sabiedrībā pēc atbrīvošanas;
3)
ir pagājis viens gads pēc soda — ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā
— piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai pagājuši seši mēneši
pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu
vai notiesātajam ir piemērots šā kodeksa 68.panta pirmās daļas 5.punktā
noteiktais pamudinājums un notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu.
Notiesāto par atsevišķu rupju soda izciešanas
režīma pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem ar brīvības atņemšanas iestādes
administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji
slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā
cietuma — uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.”
23. 50.4 pantā:
izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma
zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk
kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas
apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā
soda un atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem
nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas
lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda
izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā
soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa —
soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā
un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa
50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības
atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda
izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes
viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var
pārvietot uz daļēji slēgto cietumu, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.3
panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, vai likumā noteiktajā
kārtībā pirms termiņa atbrīvot, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.3 panta
trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.
Notiesātie
ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personas, kurām nāves
sods aizstāts ar brīvības atņemšanu, soda izciešanu uzsāk režīma zemākajā
pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā
septiņi gadi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā
izcietis vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.3
panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības
atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda
izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne
mazāk kā 10 gadus no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma
vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. No soda izciešanas
režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti
pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.3
panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.”;
aizstāt septītās daļas 5.punktā vārdus
"tranzistoru radiouztvērēju” ar vārdiem "radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām)”.
24. 50.5 pantā:
aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus "ja viņi
agrāk izcietuši sodu cietumā” ar vārdiem "ja viņi agrāk izcietuši sodu brīvības
atņemšanas iestādē, par kuru sodāmība nav noņemta vai dzēsta”;
izteikt trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto
un astoto daļu šādā redakcijā:
"Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne
mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas
režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam
jāizcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.
Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un
soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un atbilst šā
kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar
brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no
soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko
pakāpi.
Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās
pakāpes ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var
pārvietot uz atklāto cietumu, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.3 panta
trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, vai atbrīvot no soda izciešanas
nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst šā kodeksa
50.3 panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.
Sievietes,
kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda
izciešanu uzsāk soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas
cietumā viņām šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātā
pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietusi vismaz septiņus
gadus no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas
3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes
administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma
zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas
režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti
pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņa atbilst
šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.
Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā
cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:
1) izmantot gadā astoņas ilglaicīgas
satikšanās — no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas
īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;
2) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu
vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;
3) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;
4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā
kodeksa 50.4 panta septītās daļas 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā;
5) ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi
atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām
diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā
dzīvību. Ārpus cietuma pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.
Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā
cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:
1) izmantot gadā piecas ilglaicīgas satikšanās
— no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās —
no pusotras stundas līdz divām stundām;
2) dienas kārtībā paredzētajā laikā iepirkties
cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru
kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;
3) izmantot divas telefonsarunas mēnesī;
4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā
kodeksa 50.4 panta devītās daļas 5., 6., 7., 8. un 9.punktā.”;
papildināt pantu ar devīto daļu šādā
redakcijā:
"Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma
priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz personām,
kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), un
personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.”
25. 50.6 pantā:
aizstāt ceturtajā daļā vārdus un skaitli "Ja
notiesātais nav disciplināri sodīts pēdējo 30 dienu laikā” ar vārdiem un
skaitli "Ja notiesātajam pēdējo 30 dienu laikā nav ticis piemērots sods par
soda izciešanas režīma pārkāpumiem vai administratīvais sods”;
izslēgt piekto daļu;
papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:
"Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātais var iegūt izglītību izglītības
iestādēs, kas atrodas ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā
atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātais
var atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai
vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē.”
26. 50.7 pantā:
izteikt otrās daļas otro teikumu šādā
redakcijā:
"Šādā gadījumā notiesāto pārvieto uz daļēji
slēgtā cietuma augstāko pakāpi.”;
aizstāt piektās daļas 1.punktā skaitli "12” ar skaitli "15”;
aizstāt piektās daļas 4.punktā vārdu "sešas”
ar vārdu "astoņas”;
papildināt pantu ar astoto daļu šādā
redakcijā:
"Nepilngadīgajam notiesātajam, kurš cietis no
prettiesiskām darbībām, tiek nodrošināta iespēja saņemt palīdzību atbilstoši
normatīvajiem aktiem par palīdzību bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām
darbībām.”
27. 50.9 pantā:
aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdus
"Brīvības atņemšanas administratīvās komisijas” ar vārdiem "Brīvības atņemšanas
iestādes administratīvās komisijas”;
papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā
redakcijā:
"Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā
komisija izskata:
1) notiesātā iesniegumu par noteiktā soda
izciešanas režīma mīkstināšanu;
2) notiesātā iesniegumu par ierosinājuma
nosūtīšanu tiesai par iespējamu atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms
termiņa;
3) brīvības atņemšanas iestādes
administrācijas priekšlikumu par notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma
pastiprināšanu;
4) brīvības atņemšanas iestādes
administrācijas priekšlikumu tiesai par notiesātajam noteiktā papildsoda —
policijas kontrole — termiņa samazināšanu vai atcelšanu.
Šā panta piektajā daļā minētie notiesātā
iesniegumi adresējami brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam.”
28. 50.11 pantā:
aizstāt otrās daļas 1.punktā vārdu "zemāko” ar
vārdu "augstāko”;
izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
"3) pārvietot notiesāto, kas sodu izcieš
slēgtajā cietumā, no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda
izciešanas režīma vidējo pakāpi;”;
papildināt otro daļu ar 3.1 punktu šādā
redakcijā:
"31) pārvietot notiesāto, kas sodu izcieš
daļēji slēgtajā cietumā, no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda
izciešanas režīma zemāko pakāpi;”;
papildināt otrās daļas 4.punktu pēc vārdiem
"pārvietot notiesāto no” ar vārdiem "slēgtā cietuma”;
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"Izskatot ierosinājumu atbrīvot notiesāto no
soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, administratīvā komisija ņem vērā viņa
uzvedību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī Valsts probācijas dienesta
sagatavoto izvērtēšanas ziņojumu par notiesāto.”;
aizstāt sestajā daļā vārdus "stājas spēkā” ar
vārdu "izpildāms”.
29. 50.12 pantā:
aizstāt ceturtajā daļā skaitli "30” ar skaitli "40”;
izteikt desmito daļu šādā redakcijā:
"Atkārtota lietas izskatīšana par soda izciešanas režīma mīkstināšanu
vai ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā iespējamu atbrīvošanu no soda
izciešanas nosacīti pirms termiņa pieļaujama ne agrāk kā pēc trim mēnešiem no
lēmuma pieņemšanas dienas.”;
papildināt
pantu ar vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito
daļu šādā redakcijā:
"Komisijas sēdē neskata notiesātā iesniegumu
par soda izciešanas režīma mīkstināšanu, ja:
1) nav beidzies šajā likumā noteiktais soda
termiņš, pēc kura notiesāto varētu pārvietot soda izciešanai uz citu cietumu
vai soda izciešanas režīma pakāpi;
2) notiesātais neatbilst šā kodeksa 50.3 panta
trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem.
Komisijas sēdē neskata notiesātā iesniegumu
par ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā nosacītu pirmstermiņa
atbrīvošanu, ja:
1) nav izciesta Krimināllikumā noteiktā soda
daļa, pēc kuras izciešanas notiesātais varētu pretendēt uz nosacītu
pirmstermiņa atbrīvošanu;
2) notiesātais neatbilst šā kodeksa 50.3 panta
trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem.
Ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks
konstatē, ka notiesātais neatbilst vismaz vienam no šā panta vienpadsmitajā vai
divpadsmitajā daļā minētajiem nosacījumiem, iesniegumu izskatīšanai komisijas
sēdē nevirza, bet nodod atpakaļ notiesātajam, norādot iemeslus šā iesnieguma nevirzīšanai
un laiku, kad notiesātajam radīsies tiesības uz soda izciešanas režīma
mīkstināšanu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.
Ja, izskatot jautājumu par noteiktā soda
izciešanas režīma mīkstināšanu vai ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā
nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, notiesātais traucē brīvības atņemšanas
iestādes administratīvās komisijas sēdes gaitu un nepilda komisijas
priekšsēdētāja norādījumus, notiesāto izraida no komisijas sēdes telpas. Šādā
gadījumā notiesātā iesniegumu neizskata un par to izdara atzīmi komisijas sēdes
protokolā.
Ja, izskatot jautājumu par soda izciešanas
režīma pastiprināšanu, notiesātais traucē brīvības atņemšanas iestādes
administratīvās komisijas sēdes gaitu un nepilda komisijas priekšsēdētāja
norādījumus, notiesāto izraida no sēdes telpas un jautājumu par soda izciešanas
režīma pastiprināšanu izskata bez viņa klātbūtnes.”
30. 56.10 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdu "vietu” ar vārdu
"iestāžu”;
papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:
"Brīvības atņemšanas iestādes administrācija
nodrošina darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu minēto
darbu laikā.”
31. Izslēgt devīto nodaļu.
32. Papildināt kodeksu ar devīto "A” nodaļu
šādā redakcijā:
"Devītā "A” nodaļa
Ar brīvības atņemšanu notiesāto
resocializācija
61.1 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto
resocializācija
Ar brīvības atņemšanu notiesāto
resocializācijas process (turpmāk — notiesāto resocializācija) ir sociālās
uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumu kopums, kura mērķis
ir veicināt notiesātā tiesisku uzvedību un veidot viņam sociāli pozitīvu
vērtību izpratni.
Ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālās
uzvedības korekcija (turpmāk — notiesāto sociālās uzvedības korekcija) ir
līdzekļu kopums, kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots,
lai veicinātu notiesātā tiesisku uzvedību un novērstu prettiesiskas uzvedības
iemeslus.
Ar brīvības atņemšanu notiesāto sociālā
rehabilitācija (turpmāk — notiesāto sociālā rehabilitācija) ir līdzekļu kopums,
kas brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros tiek īstenots, lai notiesātais
saglabātu vai apgūtu sociālās iemaņas, profesionālās vai vispārīgās zināšanas
un prasmes. Šajā kodeksā noteiktā notiesāto sociālā rehabilitācija nav
normatīvajos aktos noteiktā sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
sniegšana.
Notiesāto piedalīšanās resocializācijā ir
stimulējama un pozitīvi novērtējama šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.
61.2 pants. Notiesāto resocializācijas
līdzekļi
Notiesāto resocializāciju īsteno, piemērojot
notiesāto sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus.
Notiesāto resocializācijas līdzekļus piemēro
individuālā vai grupu darba formā atbilstoši brīvības atņemšanas iestādes
veidam, notiesātajam noteiktajam soda izpildes režīmam un notiesātā risku un
vajadzību novērtējumam.
61.3 pants. Notiesāto sociālās rehabilitācijas
līdzekļi
Notiesāto sociālās rehabilitācijas līdzekļi
ir:
1) izglītošana — notiesātā iesaistīšana
vispārējās, profesionālās un interešu izglītības programmās;
2) šajā kodeksā noteiktā notiesāto
iesaistīšana sabiedriski lietderīgā nodarbināšanā (notiesāto darbs brīvības
atņemšanas iestāžu saimnieciskajā apkalpē, komersanta izveidotajās darba vietās
brīvības atņemšanas iestādē vai ārpus tās atkarībā no notiesātajam noteiktā
soda izciešanas režīma, likumā noteiktā nodarbināšana bez atlīdzības);
3) notiesātā sociālo problēmu risināšana,
ņemot vērā ieslodzījuma radītās sekas (notiesātā sociālo prasmju uzlabošana,
atjaunošana un apguves nodrošināšana, informācijas sniegšana par sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas iespējām pēc atbrīvošanas no
brīvības atņemšanas iestādes, personu apliecinošu dokumentu kārtošana);
4) psiholoģiskā aprūpe — notiesātā
psiholoģiskā izpēte, psiholoģiskā konsultēšana, kā arī psiholoģiskās palīdzības
sniegšana krīzes situācijā brīvības atņemšanas vietā;
5) brīvā laika pasākumu organizēšana —
notiesātā iesaistīšana kultūras, informatīvos, mākslas, pašdarbības un sporta
pasākumos.
61.4 pants. Notiesāto sociālās uzvedības
korekcijas līdzeklis
Notiesāto sociālās uzvedības korekcijas
līdzeklis ir sociālās uzvedības korekcijas programma.
61.5 pants. Resocializācijas darba norise
Divu mēnešu laikā pēc notiesātā ievietošanas
brīvības atņemšanas iestādē soda izciešanas uzsākšanai iestādes priekšnieks
nodrošina notiesātā risku un vajadzību izvērtēšanu, nosakot:
1) notiesātā resocializācijas vajadzības,
antisociālas uzvedības un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas riska
pakāpi brīvības atņemšanas iestādē;
2) piemērotākos sociālās uzvedības korekcijas
vai sociālās rehabilitācijas līdzekļus un citus pasākumus, kas īstenojami soda
izpildes laikā un iekļaujami notiesātā resocializācijas plānā.
Atkārtots notiesātā risku un vajadzību
izvērtējums tiek veikts ne retāk kā reizi gadā visā soda izciešanas laikā.
Atbilstoši risku un vajadzību izvērtējuma rezultātiem tiek izdarīti grozījumi
notiesātā resocializācijas plānā.
Notiesāto resocializācijas īstenošanas kārtību
nosaka Ministru kabinets.
Notiesāto resocializāciju organizē brīvības
atņemšanas iestādes priekšnieks, un tās īstenošanā piedalās visi brīvības
atņemšanas iestādes darbinieki un normatīvajos aktos noteiktie citu institūciju
pārstāvji.
61.6 pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātā
resocializācijas plāns
Notiesātā resocializācijas plānā tiek
paredzēta notiesātā resocializācijas gaita un atspoguļoti notiesātā
resocializācijas rezultāti. Resocializācijas plānu veido kā notiesātā personas
lietas sadaļu.”
33. Izteikt 62.panta tekstu šādā redakcijā:
"Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas
ietvaros tiek nodrošinātas mācības, lai notiesātie jaunieši varētu iegūt
vispārējo izglītību.
Ar brīvības atņemšanu notiesāto
vispārizglītojošās mācības veicināmas un ņemamas vērā, nosakot viņu
resocializācijas pakāpi.”
34. 64.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"64.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto
profesionālā izglītība”;
aizstāt pirmajā daļā vārdus "Brīvības
atņemšanas iestādēs” ar vārdiem "Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas
ietvaros”.
35. Izteikt 65.pantu šādā redakcijā:
"65.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto
profesionālās kvalifikācijas celšana
Brīvības atņemšanas iestādē resocializācijas
ietvaros var organizēt ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālās
kvalifikācijas celšanu un iesaistīšanu jaunu specialitāšu apguvē, kas var būt
noderīgas pēc soda izciešanas.
Ar brīvības atņemšanu notiesāto profesionālā
apmācība vai profesionālās kvalifikācijas celšana veicināma un ņemama vērā,
nosakot viņu resocializācijas pakāpi.”
36. 68.pantā:
izteikt pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:
"5) atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa
50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā
termiņa beigām;”;
izslēgt otro daļu;
papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu šādā
redakcijā:
"Šā panta pirmās daļas 5.punktā minētais
pamudinājums neattiecas uz administratīvā soda spēkā esamību.
Brīvības atņemšanas iestādes administrācija
var atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā
minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām, ja ir pagājuši:
1) ne mazāk kā seši mēneši pēc soda —
ievietošana soda izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu;
2) ne mazāk kā trīs mēneši pēc soda —
ievietošana disciplinārajā izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma
pārkāpumu;
3) ne mazāk kā trīs mēneši pēc cita šajā
kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu, ja
sods piemērots pilngadīgai personai, vai ne mazāk kā viens mēnesis, ja sods
piemērots nepilngadīgai personai.”
37. 70.pantā:
papildināt pirmo daļu ar 1.1 punktu šādā
redakcijā:
"11) aizliegt izmantot personīgo televizoru vai radiouztvērēju
(bez balss ieraksta iespējām) uz laiku līdz vienam mēnesim un likt to nodot
glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā vai atdot personām, kas to
nodevušas lietošanā notiesātajam;”;
papildināt ceturto daļu ar 4.1 punktu šādā
redakcijā:
"41) atteikšanās no došanās uz ārstniecības iestādi
medicīniskās pārbaudes veikšanai, ja notiesātais nepiekrīt alkohola
koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem;”;
papildināt pantu ar septīto un astoto daļu
šādā redakcijā:
"Šā panta pirmās daļas 1.1 punktā paredzēto sodu piemēro tikai par
brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos minētās personīgā
televizora vai radiouztvērēja (bez balss ieraksta iespējām) lietošanas kārtības
pārkāpšanu.
Ja
pastaigas laikā tiek pārkāpti brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības
noteikumos minētie pastaigu kārtības nosacījumi, pastaiga tiek pārtraukta un
notiesātajam piemēro sodu par soda izciešanas režīma pārkāpšanu.”
38. Papildināt 71.pantu ar septīto daļu šādā
redakcijā:
"Notiesātajam, kurš pārkāpj soda izciešanas
režīmu soda vai disciplinārajā izolatorā, var piemērot visus šajā kodeksā
paredzētos sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem, arī atkārtotu
ievietošanu soda vai disciplinārajā izolatorā, par kuras sākumu uzskatāma
iepriekšējā soda izciešanas pēdējā diena.”
39. Aizstāt 72.pantā vārdu "disciplinārsodus”
ar vārdiem "sodus par soda izciešanas režīma pārkāpumiem”.
40. Izteikt 74.pantu šādā redakcijā:
"74.pants. Režīms soda un disciplinārajos
izolatoros
Notiesātajiem, kurus tur soda vai
disciplinārajos izolatoros, nav tiesību satikties, saņemt sūtījumus, pienesumus
un bandroles, iegādāties pārtikas produktus, nosūtīt vēstules privātpersonām un
lietot galda spēles; viņiem aizliegts smēķēt un skatīties televizoru.
Notiesātajiem, kurus tur disciplinārajos
izolatoros, atļauj katru dienu vienu stundu ilgu pastaigu un saraksti ar
ģimeni.
Notiesātie, kurus tur soda izolatoros un ved
uz darbu, strādā atsevišķi no citiem notiesātajiem.
Notiesātajiem, kurus tur disciplinārajos
izolatoros, nodrošina uzsāktās izglītības apguvi un profesionālo apmācību.”
41. Izslēgt 77.panta trešās daļas otro
teikumu.
42. Izteikt piektās sadaļas nosaukumu šādā
redakcijā:
"Piektā sadaļa
Pamats atbrīvošanai no soda izciešanas;
palīdzība personām, kas atbrīvotas no brīvības
atņemšanas iestādēm; to novērošana un uzraudzība”.
43. 112.pantā:
izslēgt pirmās daļas otro teikumu;
papildināt pantu ar septīto daļu šādā
redakcijā:
"Ja atbrīvojamā persona atbrīvošanas dienā
nepieņem vai atstāj ieslodzījuma vietā tai piederošās mantas, ieslodzījuma
vietā tās uzglabā trīs mēnešus pēc personas atbrīvošanas. Pēc šā termiņa beigām
brīvības atņemšanas iestādē notiesātā mantas iznīcina atbilstoši normatīvajiem
aktiem par kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana,
realizācija un nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu
ieskaitīšana valsts budžetā.”
44. Izteikt 115.panta otro daļu šādā redakcijā:
"Iesniegumā un tam pievienotajos materiālos
jābūt ziņām, kas raksturo notiesātā uzvedību, iesaisti resocializācijas
pasākumos un resocializācijas rezultātus, viņa attieksmi pret darbu un mācībām
visā soda izciešanas laikā, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavotajam
izvērtēšanas ziņojumam par notiesāto.”
45. Aizstāt 115.1 panta otrajā daļā vārdu
"piecu” ar vārdu "desmit”.
46. Aizstāt 119.panta pirmajā daļā vārdus
"Nodarbinātības valsts dienestā” ar vārdiem "Nodarbinātības valsts aģentūrā”.
47. Aizstāt 133.panta pirmajā daļā vārdu
"piecu” ar vārdu "desmit”.
48. Papildināt 134.pantu ar trešo daļu šādā
redakcijā:
"Ja notiesātais priekšzīmīgi pilda piespiedu
darbu un citus viņam uzliktos pienākumus un faktiski ir izciesta ne mazāk kā
puse no noteiktā soda, piespiedu darba izpildes institūcija var sagatavot un
iesniegt rajona (pilsētas) tiesai iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no
turpmākas soda izciešanas. Piespiedu darba izpilde līdz lietas izskatīšanai
tiesā netiek apturēta.”
49. Papildināt 135.pantu ar sesto daļu šādā
redakcijā:
"Ja piespiedu darba izpildes institūcija
pieņēmusi lēmumu noraidīt notiesātā iesniegumu ar lūgumu atļaut izbraukt no
valsts vai citu svarīgu iemeslu dēļ atļaut uz laiku neveikt piespiedu darbu,
notiesātajam nekavējoties jāuzsāk vai jāturpina piespiedu darba izpilde.”
50. Papildināt 136.pantu ar ceturto un piekto
daļu šādā redakcijā:
"Ja notiesātais ir jaunāks par 15 gadiem vai
līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst
nodarbināt ne ilgāk par divām stundām dienā un 10 stundām nedēļā, ja piespiedu
darbu veic mācību gada laikā, un ne ilgāk par četrām stundām dienā un 20
stundām nedēļā, ja piespiedu darbu veic brīvlaikā.
Ja notiesātais ir vecāks par 15 gadiem, bet
nav sasniedzis 18 gadu vecumu un neturpina iegūt pamatizglītību, viņu drīkst
nodarbināt ne ilgāk par septiņām stundām dienā un 35 stundām nedēļā.”
51. Papildināt 138.pantu ar trešo daļu šādā
redakcijā:
"Ja notiesātais nepiekrīt alkohola
koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem un atsakās doties
uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, šāda viņa rīcība tiek
uzskatīta par piespiedu darba izpildes nosacījumu un kārtības pārkāpumu.”
52. Aizstāt 155.panta pirmās daļas 1.punktā
vārdu "piecu” ar vārdu "desmit”.
53. Papildināt kodeksu ar 159.pantu šādā
redakcijā:
"159.pants. Atteikšanās no alkohola
koncentrācijas pārbaudes izelpotajā gaisā vai tās rezultātu pārbaudes un šādas
atteikšanās sekas.
Ja nosacīti notiesātais nepiekrīt alkohola
koncentrācijas pārbaudei izelpotajā gaisā vai tās rezultātiem un atsakās doties
uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai, šāda nosacīti
notiesātā rīcība uzskatāma par viņam noteikto pienākumu nepildīšanu.”
54. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18.,
19., 20., 21., 22. un 23.punktu šādā redakcijā:
"17. No dienas, kad stājas spēkā šā kodeksa
50.3, 50.4, 50.5, 50.7 un 50.11 panta grozījumi, kas paredz pāreju uz divām
soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji slēgtajā cietumā, līdz 2015.gada
1.janvārim apstākļus, kādos tiek turēta persona, kurai tiesa neizciesto sodu —
piespiedu darbs vai naudas sods — aizstāj ar arestu, pielīdzina to notiesāto
turēšanas apstākļiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas
režīma augstākajā pakāpē.
18. Šā kodeksa 61.5 panta otrā daļa attiecībā
uz regulāru notiesātā riska un vajadzību izvērtēšanu stājas spēkā 2012.gada
1.janvārī.
19. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.martam
nosaka šā kodeksa 61.5 panta trešajā daļā paredzēto notiesāto resocializācijas
īstenošanas kārtību.
20. Šā kodeksa 61.6 pants par resocializācijas
plānu stājas spēkā 2012.gada 1.aprīlī un attiecas uz personām, kas pēc minētā
datuma tiek ievietotas brīvības atņemšanas iestādē soda izpildei.
Resocializācijas plāni pārējām ar brīvības atņemšanas sodu notiesātajām personām
sagatavojami līdz 2013.gada 1.janvārim. Ar brīvības atņemšanu notiesātajam,
kamēr viņam nav veikts šā kodeksa 61.5 pantā noteiktais risku un vajadzību
izvērtējums, resocializācijas līdzekļus piemēro, ievērojot soda izpildes plānā
noteikto, izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un sabiedriskās bīstamības
pakāpi, notiesātā personību, kā arī uzvedību un attieksmi pret darbu.
21. Šā kodeksa 50.3, 50.4, 50.5, 50.7 un 50.11
panta grozījumi, kas paredz pāreju uz divām soda izciešanas režīma pakāpēm daļēji
slēgtajā cietumā, stājas spēkā trīs mēnešus pēc šo grozījumu pieņemšanas
dienas.
22. Lai nodrošinātu šā kodeksa 50.3, 50.4,
50.5, 50.7 un 50.11 pantā paredzēto pāreju uz divām soda izciešanas režīma
pakāpēm daļēji slēgtajos cietumos, brīvības atņemšanas iestādes administratīvā
komisija triju mēnešu laikā pēc šā kodeksa 50.3, 50.4, 50.5, 50.7 un 50.11
panta grozījumu spēkā stāšanās nodrošina lēmuma pieņemšanu par soda izciešanas
režīmu notiesātajiem, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma režīma zemākajā un
vidējā pakāpē, ņemot vērā šādus nosacījumus:
1) soda izciešana režīma augstākajā pakāpē
nosakāma tiem notiesātajiem, kuri izcietuši šā kodeksa 50.5 pantā noteikto soda
daļu un kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu ir
pagājis šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā noteiktais laiks, ja šāds
sods ticis viņiem piemērots un viņi uzskatāmi par administratīvi nesodītiem
2) soda izciešana režīma augstākajā pakāpē
nosakāma tiem notiesātajiem, kuri minēto grozījumu spēkā stāšanās dienā izcieš
sodu daļēji slēgtā cietuma režīma vidējā pakāpē un nav izcietuši šā kodeksa
50.5 pantā noteikto soda daļu, bet kuriem no soda piemērošanas par soda
izciešanas režīma pārkāpumu ir pagājis šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas
3.punktā noteiktais laiks, ja šāds sods ticis viņiem piemērots un viņi
uzskatāmi par administratīvi nesodītiem;
3) soda izciešana režīma zemākajā pakāpē
nosakāma tiem notiesātajiem, kuri ir izcietuši šā kodeksa 50.5 pantā noteikto
soda daļu, bet kuriem no soda piemērošanas par soda izciešanas režīma
pārkāpumiem nav pagājis šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā noteiktais
laiks vai kuri uzskatāmi par administratīvi sodītiem. Šos notiesātos pēc šā
kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā noteiktā termiņa beigām brīvības atņemšanas
iestādes administratīvā komisija var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu soda
izciešanai režīma augstākajā pakāpē.
23. No 2012.gada 1.janvāra līdz 2013.gada
1.janvārim brīvības atņemšanas iestāde papildus šā kodeksa 112.2 panta otrajā
daļā minētajai informācijai nosūta bāriņtiesai informāciju arī par to, vai
noziedzīgajā nodarījumā cietušais ir bijis nepilngadīgs, ja persona, kas tiek
atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes, sodu izcieta par Krimināllikuma
159., 160., 161., 162., 162.1, 164., 165. un 166.pantā paredzēto noziedzīgo
nodarījumu.”
Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 14.jūlijā.
Valsts prezidents A.Bērziņš Rīgā 2011.gada
28.jūlijā
|