Ниже публикуется административный иск против Управления мест заключения и администрации Центральной тюрьмы города Риги.
Rīgas tiesu nams Administratīvā rajona tiesa
Prasītājs – Viktors Jeronovičs
personas kods 000000-00000
tiek turēts Rīgas Centrālcietumā
Atbildētājs – Latvijas Republika;
Ieslodzījuma vietu pārvalde personā,
Stabu iela 89, Rīga, LV – 1009,
2011.gada 27. oktobrī
Prasības pieteikums.
[1] Preambula.
89.pants noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēktiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Satversmes 89.pants to kopsakarā ar Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk arī „Konvencija”) 13.panta noteic – tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu. Kā arī, Konvencijas 14.pants (Diskriminācijas aizliegums) noteic, ka „Šajā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, valstiskās vai sociālās izcelsmes, piederības kādai nacionālajai mazākumtautībai, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa”.
Satversmes 100.pants noteic, ka Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Kā arī, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 10.pants (Vārda brīvība) noteic, ka „1. Ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts institūciju puses un neatkarīgi no valstu robežām. Šis pants neierobežo valstu tiesības pieprasīt radioraidījumu, televīzijas raidījumu un kino demonstrēšanas licencēšanu
2. Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku ciešu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai nodrošinātu tiesas varu un objektivitāti.”
Minētās manas pamattiesības tika nepamatoti aizskartas ar prettiesisku valsts iestāžu faktisko rīcību, un proti;
[2] Lietas apstākļi:
2009.gadā jūlijā mēnesi, sakarā ar to, ka Centrālcietumā administrācija izskaidro par iespēju ieslodzītajām personām saņemt no radiniekiem un izmantot televīzijas dekoderu, jo uz to laiku cietumā 1.korpusā tika ierīkota ar kabeļtīklu, es vēršas pie saviem paziņam ar attiecīgu lūgumu, proti, iegādāt, apmaksāt un atnest man televīzijas dekoderu. Lūgums tika izpildīts un es uzsaku dekodera izmantošanu (sk. pielikumi 6 un 7).
Visu šo laiku, proti, no 2009.gada rudenī līdz 2011.gada 17.martā, televīzijas dekoders atrodas kamerā, saprotams, atvērtā viedā jo tika pievienots pie kameras televizoram. Sakarā ar cietumā prakses esošiem noteikumiem, ne retāk, ka 1 reizi – mēnesi, kamerā tikusi uzdarīta „plānotā kratīšana un apskats”. Tikai tās faktiskais apstāklis, kas atzīstams par vispārzināmu Administratīvā procesa likuma (turpmāk, ari - APL) 153.panta 1.daļas izpratnē, jo Atbildētājs bez šaubām atzīt to, pietekami pierāda to apstākļi, ka vismaz 17 reizes, pusotra gadus periodā – cietumā administrācija, pēc noklusumu, atzīst dekodera izmantošanu un glabāšanu kamerā pat likumīgu(sk. pielikumi 8 un 9). 2011.gada sakumā, sakarā ar to, ka es sakusi ar iesniegumiem un sūdzībām cenšoties aizstāvēt savas aizskartās tiesības, un vadoties pēc vispāratzīto zinātnisko atzinumu par to, ka „Totalitārā sistēmā nepastāv atpakaļejošas sakarus. Uz signāliem sistēma reaģē ar signalizējošo iznicināšanu. Norbert Winer”, cietuma administrācija pieņēmusi lēmumu atriebties man. Līdz ar to, 2011.gada 17.martā pīkst. 14:10 saskaņā ar Rīgas Centrālcietuma cietuma priekšnieka dežurējošā palīga rīkojumu 58.kamerā, kurā es ir izvietots, tika veikta kameras pārmeklēšana, kuras laikā tika izņemti aizliegts priekšmets - televīzijas dekoderu ar „Lattelekom" karti, par ko tika sastādīts kameru un telpu kratīšanas protokols Nr. 1192.
[2.1] Minēto iestādes prettiesisku rīcību es pārsūdzējusi 2011.gada 13.aprīļa iesniegumā Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
[2.1.1] Ar Atbildētāja klaji aizskarošu prettiesisku rīcību, sūdzība tika atstata bez izskatīšanas un atbildes pēc būtības sniegšanas. Saskaņa ar to, ka es tika uzsaukts pie cietumā administrācijas darbinieku, es uzzinājusi, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde atstājusi sūdzību bez izskatīšanas, izmantojot apzināti pretlikumīgo motīvu: „ ... ņemot vērā to, ka iesniedzēja iesniegumā norādītās ziņas nevar pielīdzināt ārkārtējiem apstākļiem, kuru dēļ var būt aizskartas iesniedzēja vai citu personu mantiskās intereses vai tiesības, nolēma svešvalodā noformēto iesniedzēja 2011.gada 13.aprīļa iesniegumu atstāt bez izskatīšanas”. (sk. Ieslodzījuma vietu pārvalde 2011.gada 17.maija vēstulē Nr. 1/12-J/1763 „Par iesniegumu atstāšanu bez izskatīšanas trūkumu novēršanai"). Ar Centrālcietumā klaji aizskarošu prettiesisku rīcību tika nolemts – neizsniegt man to lēmumu, proti, lai palielināt manas stresa sajutu un nonest personisko kaitējumu.
[2.2] Uzgaidot likuma (APL) noteikto laiku es atkārtoti vēršas pie Atbildētāju ar 2011.gada 24.maija iesniegumu, kurā lūdz izskaidrot, kādēļ vēl joprojām nav sniegta atbilde uz 2011.gada 13.aprīļa iesniegumu. Uz to tika saņemts atkārtotais apdomīgi (apzināti) prettiesiskais lēmums (sk. pielikums 3).
[2.3] Minēto Ieslodzījuma vietu pārvalde prettiesisku rīcību es pārsūdzējusi 2011.gada 29.jūlija sūdzībā Tieslietu ministrijā.
[2.3.1] Ar 2011.gada 23.augusta Tieslietu ministrijas valsts sekretāra lēmumu Nr. 1-4.1/138 Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcība tika atzīta par prettiesisku, proti, 2011.gada 1.jūlijā lēmums Nr. 1/12-J/2557, „Par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas” tika atcelts ar norādījumu: „ ... viena mēneša laikā no šī lēmuma pieņemšanas izskatīt iesniedzēja 2011.gada 13.aprīļa iesniegumu (Ieslodzījuma vietu pārvaldes reģ. Nr. J/1763) pēc būtības, ievērojot šajā lēmumā izteiktos juridiskos apsvērumus un argumentus, un par pieņemto lēmumu informēt Tieslietu ministriju.”
[2.4] Ar 2011.gada 27.septembra Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu (sk. pielikums 5) sūdzība tika prettiesiski un nepamatoti noraidīta.
[3] Juridiskais aspekts.
[3.1] Ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses tika izskaidrotās Konvencijas 13.panta jēdziens. Piemēram, 2006. gada 4. augusts Eiropas Cilvēktiesību tiesa sprieduma lietā „Kadiķis pret Latviju”, Iesniegums Nr. 62393/00 59.punkta norada: Tiesa atgādina ar tās pastāvīgo praksi iedibinātos principus attiecībā uz Konvencijas 13. panta interpretāciju. Tiesa atgādina, ka iesniedzējs atradās arestā piecpadsmit dienas, lai valsts nacionālie tiesību aizsardzības līdzekļi būtu efektīvi 13. panta izpratnē, tiem jānodrošina minimālas savlaicīguma garantijas. Tomēr, pat, ja attiecīgie Prokuratūras likuma panti tiek lasīti kopsakarā ar likumu lai iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldības institūcijās, tad parādās, ka šī pēdējā teksta 8. panta 1. daļa paredz kompetentai iestādei sniegt atblīdi uz iesniegumu vai sūdzību piecpadsmit līdz trīsdesmit dienu laiki; turklāt dažos gadījumos šīs termiņš var tikt pagarināts. Šajā sakarā Tiesa atgādina, ka tiesību aizsardzības līdzeklis, kurš nevar sniegt rezultātus pietiekamā laika posmā, nav ne adekvāts, ne efektīvs (skat. mutulis mutandis, The Valley Developments Ltd. un citi pret Īriju, 1991. gada 29. novembra spriedums, sērija А Nr. 222, 25. lpp., 47.punktu Podkolzina pret Latviju (lem.), Nr.46726/99.) Sakara ar to, ka atbildētājs apdomīgi prettiesiski atteicas izskatīt manas divas sūdzības, jautājuma izskatīšanas periods tika nepamatoti pagarināts uz gandrīz 6. mēnesim.
Tādējādi secināms, ka šajā lieta bez šaubām ir noticis Konvencijas 13.panta pārkāpums.
[3.2] Ar Latvijas tiesu praksē ir nodibināts princips, „ka ieslodzītie atrodas īpašā stāvoklī, kas uzliek par pienākumu valsts pārvaldei veikt īpašus pasākumus, lai apmierinātu ieslodzīto vajadzības, tostarp aizsargāt ieslodzīto tiesiskās intereses saistībā ar ieslodzījuma vietas administrācijas vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes pieņemto lēmumu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas iespējām. Administratīvā apgabaltiesa 2009.gada 28.oktobra lēmumā Nr. A42528108 ir norādījusi, ka galvenais princips, kas izriet no Eiropas cietumu noteikumiem, ir tāds, ka valstij ieslodzītajam, kas pieder pie valodas minoritātēm, jānodrošina iespēja ar valsts nodrošināta kvalificēta tulka palīdzību iesniegt apstrīdēšanas iesniegumus par ieslodzījuma vietas administrācijas lēmumiem. Tāpat minētajā lēmumā secināts, ka ieslodzītie atrodas īpašā stāvoklī, kas uzliek par pienākumu valsts pārvaldei arī veikt īpašus pasākumus, lai apmierinātu ieslodzīto vajadzību pēc tulka pakalpojumiem, kas ir priekšnoteikums, lai ieslodzītajam pastāvētu reālas iespējas savu tiesisko interešu aizsardzībai iesniegt sūdzības par ieslodzījuma vietas administrācijas lēmumiem un faktisko rīcību. Līdz ar to valsts pārvaldes iestāžu galīgie lēmumi, ar kuriem atteikts skatīt pēc būtības šādu ieslodzīto apstrīdēšanas iesniegumus, kuriem pati valsts nav nodrošinājusi tulkojumu no svešvalodas uz valsts valodu, nav atzīstami par tiesiskiem, jo šādi minētie ieslodzītie tiek gan diskriminēti pēc valodas, gan arī viņiem tiek liegta tālāk pieejai tiesai. Līdzīgi Administratīvā apgabaltiesa lēmusi arī 2010.gada 11.oktobra lietā Nr. AA43-3108-10/2.”
Tādējādi secināms, ka šajā lieta bez šaubām ir noticis Konvencijas 14.panta to kopsakarā ar 13.panta pārkāpums.
[3.3] Pēc to faktisko un tiesisko nozīmes, atbildētājas iebildums ir pamatots vienīgi uz to apstākļi, ka „saskaņā ar Ministru Kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumu Nr.800 „Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi" 4.pielikumu - dekoders "TV Star" un „Lattelekom" virszemes televīzijas karte neietilpst to priekšmetu sarakstā, kurus apcietinātajiem ir tiesības glabāt.” Tādējādi, pēc to būtības, Atbildētājs atzīst, ka minēta dekodera iegādāšana un izmantošana periodā pusotra gadu bija likumīga un pamatota. Šajā gadījumā, Ieslodzījuma vietu pārvalde negodprātīgi cenšos izmantot tiesību normas burtu, bez to jēgas. Lieta nevar būt strīdā, par vispāratzīto apstākļi, ka 2009.gada Latvijas televīzijas kompānijas uzsākusi pārgājienu uz Ciparu televīziju (http://www.telegraf.lv/news/latviya-nachala-perehod-na-cifrovoe-tv). Līdz ar, lieta nevar būt strīda, ka pēc ciparu televīzijas ievešanās „analoga pieņemšanas principa televizori” – vispār nevar būt derīgi televīzijas raidījumus skatīšanai, proti, bez attiecīga ciparu dekodera. Līdz ar to, Ministru Kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumu Nr.800 „Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi" 4.pielikuma10.punktā noteiktas ieslodzītas personas tiesības „... glabāt: Mazgabarīta televizoru”, ka neatņemu sastāvdaļu pieredz arī nepieciešamās ierīces glabāšanu, kas ļauj izmantot televizoru, saskaņa ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 13.panta 1.daļas 10.punkta noteiktiem tiesībām: izmantot (proti, ne tikai – glabāt V.J.) personisko mazgabarīta sadzīves tehniku — televizoru. Līdz ar to, lieta nevar būt strīdā, ka minētais Atbildētāja „pamatojums” izveido tiesību normas apzināti-nepatiesu un prettiesisku tulkojumu, kas savukārt, izveido augstākās juridiska spēkā normas pārkāpumu. Ka arī, lieta nevar būt strīdā, ka minētais „likumiskais pamatojums” tika izdomāts bezcerības stāvokļa dēļ.
[4] Tādējādi, Centrālcietumā administrācijas apzināti-prettiesiska rīcība un atbilstoša Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums, kas acīmredzami pieņemts nolūkā aizsargāt savus kolēģus-likumpārkāpējus intereses, viennozīmīgi atzīstams par prettiesisku. Lieta nav strīda, ka ar minēto prettiesisku rīcību, tika būtiski pārkāptas manas pamattiesības, saskaņa ar Konvencijas 10.panta prasībām, proti, tika aizskartas tiesības saņemt informāciju bez iejaukšanās no valsts institūciju puses. Kā arī, tika pārkāptas manas pamattiesības, saskaņa ar Konvencijas 13,panta to kopsakarība ar 14.pantu.
Ar minēto Atbildētāja apzināti-prettiesisku lēmumu man tika izdarīts būtiskais personisks kaitējums, kas, saskaņa ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, es novērtēju Ls 1000 apmēra. Tieši šo jautājumā izskatīšanu tiesā, īpaši ņemami vērā 2011.gada 18.februārī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta sprieduma lieta Nr. SKA - 161/2011, Nr.A42519807 17.punkta izdarītie secinājumi.
[5] Saskaņā ar augstāk minēto un vadoties pēc Konvencijas 13. un 14.panta prasībām un APL 128.panta 3.daļas, 184.-189.pantiem un 195.panta noteikumiem;
lūdzu:
1. Saskaņā ar manu grūto materiālo stāvokli, kas apstiprināts ar Centrālcietuma izziņu, lūdzu atbrīvot mani no valsts nodevas samaksas par pieteikuma iesniegšanu tiesā.
3. Atzīt Centrālcietumā administrācijas faktiskās rīcību, kas izpaudusies televīzijas dekodera izņemšanas, par prettiesisku.
4. Atzīt par prettiesisku 2011.gada 27.septembra Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu Nr. 1/12-J/1763, „Par iesnieguma izskatīšanu un kaitējuma atlīdzināšanu”.
5. Piedzīt no atbildētāja kā personiskā kaitējuma atlīdzinājumu – 1000 latu apmērā (vienu tūkstoši latus).
PIELIKUMĀ:
1. Rīgas Centrālcietuma priekšnieka 2011.g. . oktobra izziņa par mana personīga konta stāvokļi - 1 lapa;
2. 2011.gada 7.aprīļī Centrālcietumā priekšnieka atbilde Nr.3/57/1779, 2.lp.,
3. 2011.gada 1.jūlijā Ieslodzījuma vietu pārvaldes atbilde Nr. 1/12-J/2557, „Par iesnieguma atstāšanu bez izskatīšanas”, 1.lp.,
4. 2011.gada 23.augustaTieslietu ministrijas valsts sekretāra lēmums Nr. 1-4.1/138, 2.lp.,;
5. 2011.gada 27.septembra Ieslodzījuma vietu pārvaldes atbilde Nr. 1/12-J/1763, „Par iesnieguma izskatīšanu un kaitējuma atlīdzināšanu” 2.lp.,,
6. 2011.gada 12.jūnijā O. Nisova liecība, 1.lp.;
7. 2011.gada 14.jūnijā D. Fjodorova liecība, 1.lp.;
8. 2011.gada 21.oktobra M. Nepina liecība, 1.lp.;
9. 2011.gada 21.oktobra Alda Cita liecība, 1.lp.;
10. dokumenti, kas apliecina Dekodera iegādāšanu un apmaksāšanu periodā 2009.gada 5.augustā līdz 2011.gada aprīļa; Līgums Nr. 11347208, Pielikums pie Līgumam par elektronisko pakalpojumiem, Lattelekoma rēķins, Lattelekoma vēstule, pavisam dokumenti - 4 lapām.
Prasītājs /Viktors Jeronovičs/