A4190

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESLIETU MINISTRIJA

Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1536. Tālrunis: 67036801. 67036716, 67036721 Fakss: 67210823, 67285575; e-pasts: tm.kanceleja©tm.gov.lv

21-07-2010 Nr. 1-24/1201-K

Uz 17.06.2010.iesniegumu (TM reģ. Nr. l045-K)

Borisam Klopcovam

Rīgas Centrālcietumā M. Matīsa ielā 3, Rīgā, LV-1009

Par atbildes sniegšanu B.Klopcovam

Tieslietu ministrija 2010.gada 21.jūnijā saņēma Jūsu iesniegumu par Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieces nozaru politikas jautājumos L.Medinas 2010.gada 28 .maija atbildes Nr.l-24/891-K apstrīdēšanu. Iesnieguma noradāt, ka minētā ministrijas atbilde nav sniegta pēc būtības, tā ir maldinoša un pretrunā tiesu atzinumiem, norādāt, ka brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas darbojas pretēji vēstulē norādītajam un atkārtoti lūdzat izvērtēt Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.¹'panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 94.pantam. Cita starpā norādāt, ka Ministru kabineta 2009.gada 31.marta noteikumi Nr. 282 «Noteikumi par administratīvās komisijas darbības kārtību un lēmumu pieņemšanas kritērijiem" (turpmāk - Noteikumi Nr.282) ir prettiesiski.

Tieslietu ministrija norāda, ka 2010.gada 28.maija atbildes vēstulē Nr.l-24/891-K Jums sniegta atbilde pēc būtības, vadoties pēc Jūsu iesnieguma satura. Lai iestāde vai amatpersona varētu sniegt motivētu atbildi, ir jākonstatē, kāds ir bijis iesnieguma mērķis un ko iesniedzējs vēlējies sasniegt ar iesniegumu. Konkrētajā gadījumā iesniedzējs ir vēlējies noskaidrot jautājumu par jēdzienu „soda izpildes režīma pārkāpums" un „pirmstiesas apcietinājuma laikā izdarīts pārkāpums" interpretāciju un piemērošanu. Izvērtējot Tieslietu ministrijas sniegtās atbildes saturu, secināms, ka iesniedzējam iestādes kompetences ietvaros sniegts atbilstošs skaidrojums.

Paskaidrojam, ka Jums ir tiesības nepiekrist sniegtajai atbildei, taču nav tiesību pieprasīt tikai tāda satura atbildi, kas Jūs apmierinātu. Tas, ka Jūs neapmierina atbildes saturs, nenozīmē, ka atbilde nav sniegta pēc būtības. Vēršu uzmanību uz to, ka atbilde pēc būtības ietver tāda veida saturu, kas nerisina procesuālās dabas jautājumus, bet gan tieši un nepastarpināti atbild uz iesniegumā izvirzītajiem jautājumiem. Tā neietver iesniedzējam vēlamo atbildi ne pēc formas, ne arī pēc satura, bet gan iestādes vai amatpersonas kompetences robežās sniegtu motivētu un pamatotu atbildi.

Ņemot vērā minēto, sniedzam papildus argumentus pie iepriekšējās Tieslietu ministrijas 2010.gada 28.maija atbildes Nr. 1-24/891-K.

No minētā izriet, ka Tieslietu ministrija var pārbaudīt Ieslodzījuma vietu pārvaldes vai tās amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Vēršam uzmanību uz to, ka brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas pieņemtie lēmumi nav iestādes lēmumi, tie ir brīvības atņemšanas soda izpildes ietvaros pieņemti lēmumi, kuru pārsūdzēšana notiek Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā, tādejādi tie ir uzskatāmi par kriminālprocesuālajiem lēmumiem. Līdz ar to Tieslietu ministrijai nav tiesību pārbaudīt vai atcelt brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumus.

Attiecībā uz Jūsu norādi, ka brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija, lemjot par soda izciešanas režīma maiņu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, ņem vērā personas pārkāpumus, kas izdarīti personai esot izmeklēšanas cietumā, paskaidrojam.

Kriminālprocesa likuma 12.pants paredz, ka kriminālprocess tiek veikts, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļauj nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē. Saskaņā ar minētā likuma 12.panta otro daļu cilvēktiesības var ierobežot tikai tajos gadījumos, kad to prasa sabiedrības drošības apsvērumi, un tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā atbilstoši noziedzīgā nodarījuma raksturam un bīstamībai. Drošības līdzeklis -apcietinājums - ir viens no Kriminālprocesa likumā paredzētajiem procesuālajiem piespiedu līdzekļiem, kuru piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka. attiecīgā persona turpinās noziedzīgās darbības vai izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas. No minētā izriet, ka drošības līdzeklis nav sods, bet gan procesuālais piespiedu līdzeklis.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 70.pants noteic, ka sods par soda izciešanas režīma pārkāpumu var tikt piemērots tikai notiesātajam. No Noteikumu Nr.282 IV sadaļas ,,Komisijas lēmuma pieņemšanas kritēriji" izriet, ka brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija, lemjot par notiesātam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu mīkstināšanu vai ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā iespējamu atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, ņem vērā notiesātā izdarītos soda izciešanas režīma pārkāpumus. Tādejādi apcietinājuma laikā izdarītie izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi nav uzskatāmi par soda izciešanas režīma pārkāpumiem un tos nedrīkst ņemt vērā, lemjot par soda izciešanas režīma mīkstināšanu, pastiprināšanu vai nosacītu, pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas. Tādejādi Jūsu vēstulē norādītais, ka Latvijas Sodu izpildes kodekss un Noteikumi Nr.282 nesatur norādi, par kuru laika periodu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija ir tiesīga vērtēt notiesātā uzvedību, tādejādi, Jūsuprāt, Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50. panta ceturtā daļa neatbilst Satversmes 94.pantam un Noteikumi Nr.282 ir prettiesiski, nav korekts. Latvijas Sodu izpildes kodekss un no tā izrietošie Noteikumi Nr.282 satur skaidru norādi, ka sodus par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem var piemērot tikai notiesātajām personām, nevis apcietinātajām, t.i., ar bridi, kad persona pārgājusi notiesātā statusā un uzsākusi izciest brīvības atņemšanas sodu.

Lai nodrošinātu vienotu tiesību normu piemērošanu attiecībā uz minēto jautājumu un brīvības atņemšanas iestāžu administratīvo komisiju tiesisku darbību, Tieslietu ministrija nosūtīja vēstuli Ieslodzījuma vietu pārvaldei ar normatīvo aktu piemērošanas skaidrojumu*. Kā liecina Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtās ziņas, ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju ir iepazīstinātas visas brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas un prokurori.**      

Valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos L.Medina [Šileikiste 67046125]

A4258

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESLIETU MINISTRIJA

Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV-1536. Tālrunis: 67036801. 67036716, 67036721 Fakss: 67210823, 67285575; e-pasts: tm.kanceleja©tm.gov.lv

24-08-2010 Nr. 1-24/1368-K

Uz 01.08.2010. (TM reģ. Nr. 1320 - K)

Jelgavas cietumā, Palīdzības ielā 3, Rīgā, LV- 3001

Par atbildes sniegšanu B. Klopcovam

Tieslietu ministrija (turpmāk - TM) 2010. gada 3. augustā saņēma Jūsu iesniegumu, kurā lūdzāt izskaidrot soda progresīvās izpildes principa darbību gadījumos, kad notiesātajam tiek piespriests neliels brīvības atņemšanas soda termiņš. Tāpat Jūs norādījāt, ka tiek pārkāptas Jūsu tiesības tikt atbrīvotam no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, jo Jums neesot reālas dzīvesvietas un iespējas strādāt algotu darbu.

Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka TM funkcijas, uzdevumus un kompetenci nosaka Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums". Minētie Ministru kabineta noteikumi neparedz TM tiesības veikt normatīvo aktu oficiālu interpretāciju un skaidrot likumdevēja gribu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 243 „Tieslietu ministrijas nolikums" 5.3.2. apakšpunktu viens no TM uzdevumiem ir organizēt kriminālsoda izpildi. Atbilstoši minētajam savas kompetences ietvaros TM sniedz šādu viedokli.

Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk - LSIK) 50.¹ panta pirmā daļa noteic, ka soda progresīvā izpilde pamatojas uz notiesāto diferenciāciju katra brīvības atņemšanas iestādes veida un režīma ietvaros, kā arī notiesāto pārvietošanu no viena veida cietuma uz cita veida cietumu, ņemot vērā izciestā soda daļu un notiesātā uzvedību. Soda progresīvās izpildes mērķis ir panākt soda izpildes režīma atbilstību notiesātā uzvedībai un resocializācijas pakāpei, nodrošinot soda izpildi, kā arī viņa optimālu iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas. Minētā panta otrā daļa noteic, ka soda progresīvās izpildes sistēmai ir pakļauti visi notiesātie slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos neatkarīgi no piespriestā soda ilguma, soda izciešanu uzsāk ar soda izciešanas režīma zemāko pakāpi. Līdz ar to, neatkarīgi no piespriestā brīvības atņemšanas soda termiņa, tiek piemērots LSIK noteiktais soda progresīvās izpildes princips. No LSIK regulējuma izriet, ka termiņš, kāds notiesātajam ir jāpavada attiecīgajā soda izciešanas režīma pakāpē, tiek rēķināts proporcionāli piespriestajam soda termiņam (piemēram, viena ceturtdaļa, puse). īss brīvības atņemšanas soda termiņš nenozīmē to, ka persona sasniegs noteiktu resocializācijas pakāpi ātrāk nekā tie notiesātie, kuriem ir piemērots garāks brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņš. Turklāt pārvietošana uz vieglāku soda izciešanas režīmu nav obligāta, tā notiek tikai gadījumos, ja ir konstatējams atbilstošs resocializācijas rezultāts.

            LSIK 50.⁴ panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka gadījumā, ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un notiesātajam nav spēkā esošu sodu par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem vai administratīvo sodu, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot. Līdz ar to arī viena veida cietuma ietvaros brīvības atņemšanas soda izpilde notiek atbilstoši soda progresīvās izpildes principam. Notiesāto, kas izcieš sodu slēgtajā cietumā soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, var gan pārvietot uz daļēji slēgto cietumu, gan atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa.

Iesniegumā Jūs norādāt, ka KL ietvertie nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda izciešanas nosacījumi pārkāpj Jūsu pamattiesības, kas noteiktas Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikuma Rec(2003)22 dalībvalstīm par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu (personiskais galvojums) (turpmāk - Rekomendācija) 18. punktā. Minētais punkts noteic, ka „Komisijas lēmuma pieņemšanas kritēriji” izriet, ka brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija, lemjot par notiesātam noteiktā soda izciešanas režīma pastiprināšanu,, mīkstināšanu vai ierosinājuma nosūtīšanu tiesai par notiesātā iespējamu atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, ņem vērā notiesātā izdarītos soda izciešanas režīma pārkāpumus. Tādejādi apcietinājuma laikā izdarītie izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi nav uzskatāmi par soda izciešanas režīma pārkāpumiem un tos nedrīkst, ņemt vērā, lemjot par soda izciešanas režīma mīkstināšanu, pastiprināšanu vai nosacītu, pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas. Tādejādi Jūsu vēstulē norādītais, ka Latvijas Sodu izpildes kodekss un Noteikumi Nr.282 nesatur norādi, par kuru laika periodu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija ir tiesīga vērtēt notiesātā uzvedību, tādejādi, Jūsuprāt, Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.¹¹panta ceturtā daļa neatbilst Satversmes 94.pantam un Noteikumi Nr.282 ir prettiesiski, nav korekts. Latvijas Sodu izpildes kodekss un no tā izrietošie Noteikumi Nr.282 satur skaidru norādi, ka sodus par soda izciešanas režīma prasību pārkāpumiem var piemērot tikai notiesātajām personām, nevis apcietinātajām, t.i., ar brīdi, kad persona pārgājusi notiesātā statusā un uzsākusi izciest brīvības atņemšanas sodu.

Lai nodrošinātu vienotu tiesību normu piemērošanu attiecībā uz minēto jautājumu un brīvības atņemšanas iestāžu administratīvo komisiju tiesisku darbību, Tieslietu ministrija, nosūtīja vēstuli Ieslodzījuma vietu pārvaldei ar normatīvo aktu piemērošanas skaidrojumu. Kā liecina Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegtās ziņas, ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju ir iepazīstinātas visas brīvības atņemšanas iestāžu administratīvās komisijas un prokurori.

Valsts sekretāra p.i.      I.Skujiņa [Škavronska 67046125]

NB. Sk. A4257: LR TM valsts sekretāra vietniece L. Medina:

*Vēstule uz IeVP tika nosūtīts 19.02.2010 ar Nr. 1-14/979,

un **IeVP priekšnieka atbilde - 10.01.2010 Nr. 1/15-1574