vc

Sabiedriska labuma organizācija

__________Aizturēto un ieslodzīto palīdzības fonds "GARA SPĒKS"____________

Reģistrācijas numurs: 40008185623 Jur. adrese: Vecpils iela 55, Daugavpils, LV5414,LATVIJA

Tālr.+37126999996; +37120111110; e-pasts: info@garaspeks.lv;  Skype: garaspeks

Rīgas Centrālcietums

M. Matīsa iela 3 - 467, Rīga, LV1009

Гундару Отзулису

04.01.2013. №(4928) Re: 28/12/2012

Уважаемый господин,

{1} Ваше письмо от 28 декабря получено. Отвечая на вопросы, поставленные в Вашем письме, поясняю следующее. Что касается предоставления «юридической помощи», то в Латвии для этого существует «Администрация юридической помощи» и достаточно много адвокатских контор. Если Вы не располагаете средствами, то в рамках уголовного процесса, государство обеспечивает Вам бесплатного защитника для защиты Ваших прав.

20.pants. Tiesības uz aizstāvību

(1) Katrai personai, par kuru izteikts pieņēmums vai apgalvojums, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, ir tiesības uz aizstāvību, tas ir, tiesības zināt, kāda nodarījuma izdarīšanā to tur aizdomās vai apsūdz, un izvēlēties savu aizstāvības pozīciju.

(2) Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles personu, kura saskaņā ar šo likumu var būt aizstāvis.

(3) Likumā noteiktajos gadījumos aizstāvja piedalīšanās ir obligāta.

(4) Ja persona sava mantiskā stāvokļa dēļ nevar uzaicināt aizstāvi, valsts nodrošina tai aizstāvību un lemj par aizstāvja darba samaksu no valsts līdzekļiem, pilnīgi vai daļēji atbrīvojot personu no tās.

66.pants. Aizdomās turētā tiesības

No brīža, kad personai paziņots, ka tā atzīta par aizdomās turēto, šai personai ir tiesības:

1) saņemt tā lēmuma kopiju, ar kuru šī persona atzīta par aizdomās turēto, un rakstveida informāciju par aizdomās turētā tiesībām un pienākumiem;

2) nekavējoties uzaicināt aizstāvi un noslēgt ar viņu vienošanos vai izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, ja viņš pats par saviem līdzekļiem nevar noslēgt vienošanos ar aizstāvi. Aizdomās turētajam, kuram piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis ir tiesības saņemt no procesa virzītāja attiecīgajā tiesas apgabalā praktizējošo advokātu sarakstu, kā arī aizstāvja uzaicināšanai bez maksas izmantot telefonu;

3) pieteikt lūgumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem;

4) likumā paredzētajos gadījumos pieprasīt advokāta piedalīšanos aizstāvības nodrošināšanai atsevišķā procesuālajā darbībā, ja vēl nav noslēgta vienošanās par aizstāvību ar konkrētu advokātu vai šis aizstāvis nav varējis ierasties;

5) apcietinājuma vietā tikties ar aizstāvi sarunas konfidencialitāti nodrošinošos apstākļos bez īpašas procesa virzītāja atļaujas un bez laika ierobežojumiem;

85.pants. Tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību

(1) Tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību, kas tādā gadījumā tiek segta no valsts līdzekļiem, ir:

1) personai, kuras mantiskais stāvoklis izslēdz iespēju samaksu par aizstāvja palīdzību nodrošināt no saviem līdzekļiem;

2) personai, kura kriminālprocesā, kad aizstāvja piedalīšanās ir obligāta, nav vēlējusies aizstāvi.

(2) Lēmumu par aizstāvja palīdzības apmaksāšanu no valsts līdzekļiem pieņem izmeklēšanas tiesnesis pirmstiesas procesā vai tiesa iztiesāšanā.

{2}Как это понятно из Вашего письма, суть вопроса состоит в том, что Вы не удовлетворены действиями органа досудебного расследования, в части изъятия имущества и считаете их необоснованными и незаконными и, в этой связи, просите помощи в «скорейшем разрешении этого вопроса». Во-первых, согласно действующему Уголовно-процессуальному закону Латвии (далее – УПЗ): не допускается какое либо вмешательство в ход уголовного процесса со стороны третьих лиц, не вовлеченных в процесс.  Отсюда следует полная невозможность оказания Вам содействия.

Во-вторых, все Ваши права и обязанности указаны в УПЗ. И начинать следует, именно с того, что - следует приобрести текст этого закона, несколько раз перечитать его, понять его содержание и смысл и самое важное: научиться его применять!  Все действия органа досудебного расследования, в части изъятия имущества, обжалуются согласно статье 337.pants. Sūdzības iesniegšana

(1) Sūdzību adresē un iesniedz amatpersonai vai institūcijai, kura ir tiesīga to izlemt. Sūdzību var iesniegt arī amatpersonai, kuras rīcība

vai lēmums tiek pārsūdzēts.

(2) Sūdzību nodod izlemšanai:

1) par izmeklēšanas grupas dalībnieka, procesuālā uzdevuma izpildītāja, eksperta vai revidenta rīcību — procesa virzītājam;

2) par izmeklētāja vai izmeklētāja tiešā priekšnieka rīcību vai lēmumiem — uzraugošajam prokuroram;

3) par prokurora rīcību vai lēmumiem — amatā augstākam prokuroram;

4) par izmeklēšanas tiesneša rīcību vai lēmumiem — tiesas priekšsēdētājam;

5) par tiesneša rīcību — tiesas priekšsēdētājam;

6) par tiesas vai tiesneša nolēmumu — augstāka līmeņa tiesai.

(3) Ja persona ir pārsūdzējusi šā panta otrās daļas 1.—3.punktā minēto personu rīcību vai lēmumus un nepiekrīt sūdzības izskatītāja — amatā augstāka prokurora pieņemtajam lēmumam, tā var pārsūdzēt šo lēmumu nākamam amatā augstākajam prokuroram, kura lēmums pirmstiesas kriminālprocesā nav pārsūdzams.

(4) Tiesas priekšsēdētājam, izskatot sūdzību, tā jāizlemj pēc būtības. Tiesas priekšsēdētāja pieņemtais lēmums nav pārsūdzams.

(5) Personai, kura saņēmusi sūdzību par savu rīcību vai lēmumu, tā nekavējoties jānodod šā panta otrajā daļā minētajai amatpersonai. Ja persona uzskata sūdzību par pamatotu, tā vienlaikus pārtrauc pārsūdzēto rīcību vai atceļ pārsūdzēto lēmumu un atzīst tā rezultātus par spēkā neesošiem.

(6) Var būt rakstveida un mutvārdu sūdzības. Mutvārdos pieteiktu sūdzību ieraksta protokolā, ko paraksta sūdzības iesniedzējs un persona, kurai sūdzība pieteikta mutvārdos. Mutvārdos pieteiktas sūdzības izlemj tādā pašā kārtībā, kāda noteikta rakstveida sūdzību izlemšanai. Sūdzībai var būt pielikumi, kas attiecas uz tās saturu.

 (7) Personai, kura neprot valodu, kādā notiek kriminālprocess, ir tiesības iesniegt sūdzību tajā valodā, kuru tā prot.

338.pants. Aizturēto vai apcietināto personu sūdzību nosūtīšana

Aizturēšanas vai apcietinājuma vietas administrācijai pēc aizturētā vai apcietinātā sūdzības saņemšanas tā nekavējoties jānodod amatpersonai,

kurai šī sūdzība adresēta.

339.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

(1) Sūdzības par amatpersonu rīcību un lēmumiem pirmstiesas procesā var iesniegt visā pirmstiesas procesa laikā, ja šajā pantā nav paredzēts cits termiņš.

(2) Izmeklētāja vai prokurora lēmumu var pārsūdzēt 10 dienu laikā no lēmuma kopijas vai paziņojuma par pieņemto lēmumu saņemšanas dienas. Sūdzību par izmeklētāja vai prokurora rīcību var iesniegt 10 dienu laikā no faktiskās rīcības konstatācijas dienas.

(3) Sūdzības par tiesneša vai tiesas nolēmumiem var iesniegt 10 dienu laikā no nolēmuma pieejamības dienas, ja šajā likumā

nav paredzēts cits termiņš.

(4) Ja sūdzības iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ, to pēc iesniedzēja lūguma var atjaunot tā institūcija vai amatpersona, kurai ir tiesības izskatīt sūdzību.

В части действий с вещественными доказательствами и иными предметами, закон устанавливает следующее:

12. pants.                Personas un mantas aizsardzība apdraudējuma gadījumā
    1. Personai, kura tiek apdraudēta sakarā ar tās kriminālprocesuālā pienākuma izpildi, ir tiesības prasīt, lai procesa virzītājs veic likumā paredzētos pasākumus šīs personas un tās mantas aizsardzībai.
    2. Procesa virzītājs, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, atkarībā no konkrētiem apstākļiem lemj par nepieciešamību veikt vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:
       1. uzsākt citu kriminālprocesu apdraudējuma izmeklēšanai;
       2. izvēlēties atbilstošu drošības līdzekli personai, kuras interesēs noticis apdraudējums;
       3. ierosināt speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu personai, kura ir apdraudēta;
       4. uzdot tiesībaizsardzības institūcijām veikt personas vai tās mantas aizsardzību.
    3. Ja šā panta otrajā daļā minētie pasākumi nespēj novērst reālu personas dzīvības apdraudējumu, procesa virzītājs atsakās no to pierādījumu izmantošanas, kuri ir apdraudējuma iemesls.

                                  134.pants.      Lietiskais pierādījums

1. Par lietisko pierādījumu kriminālprocesā var būt jebkura lieta, kas izmantota kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks vai priekšmets, vai saglabājusi noziedzīga nodarījuma pēdas, vai arī jebkādā citā veidā satur ziņas par faktiem un ir izmantojama pierādīšanā. Viena un tā pati lieta var būt lietiskais pierādījums vairākos kriminālprocesos.
2. Ja lieta pierādīšanā izmantojama sakarā ar tajā ietverto saturisko informāciju, tā uzskatāma nevis par lietisko pierādījumu, bet par dokumentu.

78.pants. Kratīšana

1. Kratīšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir telpas, apvidus teritorijas, transportlīdzekļa un atsevišķas personas piespiedu pārmeklēšana nolūkā atrast un izņemt meklējamo objektu, ja ir pietiekams pamats uzskatīt, ka meklējamais objekts atrodas kratīšanas vietā.
2. Kratīšanu izdara nolūkā atrast kriminālprocesā nozīmīgus priekšmetus, dokumentus, līķus vai meklējamās personas.

79.pants.  Kārtība, kādā izdarāma kratīšana

1. Izmeklēšanas darbības veicējs kopā ar izmeklēšanas darbībā klātesošajām personām ir tiesīgs ieiet lēmumā par kratīšanu norādītajās telpās vai apvidus teritorijā, lai atrastu lēmumā minētos priekšmetus, dokumentus, līķi vai meklējamo personu. Ja nepieciešams, var organizēt kratīšanas vietas apsargāšanu.
2. Uzsākot kratīšanu, izmeklēšanas darbības veicējs izsniedz personai, pie kuras notiek kratīšana, lēmuma par kratīšanu kopiju. Šī persona par to parakstās lēmumā. Tad izmeklēšanas darbības veicējs uzaicina to labprātīgi izsniegt meklējamo objektu.
3. Ja persona, pie kuras kratīšana notiek, atsakās atvērt kratīšanas vietā esošās telpas vai glabātavas, izmeklēšanas darbības veicējs ir tiesīgs tās atvērt, nenodarot nevajadzīgus bojājumus.
4. Kratīšanas vietā esošajām personām var aizliegt atstāt šo vietu, pārvietoties un sarunāties savā starpā līdz izmeklēšanas darbības beigām. Ja ar savu rīcību vai skaita dēļ šīs personas traucē izdarīt kratīšanu, tās var pārvietot uz citām telpām.
5. Telpas vai apvidus teritorijas kratīšanā var būt iekļauta arī tajā esošo transportlīdzekļu un personu kratīšana. Ja nepieciešams, personas kratīšanu var izdarīt telpas vai apvidus teritorijas kratīšanas sākumā un arī beigās.
6. Kratīšanas laikā izņem lēmumā minētos priekšmetus un dokumentus, kā arī citus priekšmetus un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā. Ja tiek atrastas lietas, kuru glabāšana ir aizliegta, kā arī lietas (priekšmeti, dokumenti), kuru raksturs, identifikācijas pazīmes vai uz lietām esošās pēdas liecina par to saistību ar citu noziedzīgu nodarījumu, tās izņem, norādot protokolā šādas rīcības iemeslus.
7. Ja kratīšanā klātesošais cietušais vai liecinieks atpazīst kādu no atrastajiem objektiem, to norāda protokolā.
8. Visi kratīšanā atrastie un izņemtie priekšmeti uzrādāmi klātesošajām personām, aprakstāmi protokolā un, ja iespējams, iesaiņojami un apzīmogojami.
9. Ja procesa virzītājs uzdevis kratīšanā klātesošajam ekspertam vai revidentam izņemt kratīšanas laikā atrastos objektus un izdarīt nepieciešamo ekspertīzi vai revīziju, kratīšanas protokolā norāda šos objektus, to atrašanas vietu, identificējošās pazīmes, izņemšanas faktu un ekspertīzes iestādi vai revidentu, kura atbildībā nodoti izņemtie objekti.
10. Kratīšanas vieta pēc kratīšanas pabeigšanas, cik vien iespējams, savedama iepriekšējā kārtībā.
180. pants.              Kratīšanas protokola kopijas izsniegšana

Kratīšanas protokola kopiju izsniedz personai, pie kuras veikta šī izmeklēšanas darbība, vai citai šā likuma 181.panta pirmajā un

otrajā daļā minētajai personai.

181. pants.              Izņemšana

Izņemšana ir izmeklēšanas darbība, kuras saturs ir lietai nozīmīgu priekšmetu vai dokumentu atņemšana, ja izmeklēšanas darbības veicējam ir zināms, kur vai pie kā atrodas konkrētais priekšmets vai dokuments un tos nav nepieciešams meklēt vai arī tie atrodas publiski pieejamās vietās.

182. pants.              Lēmums par izņemšanu
     1. Izņemšanu izdara ar procesa virzītāja lēmumu.
     2. Lēmumā par izņemšanu norāda, kas, kur, pie kā, kādā lietā un kādus priekšmetus vai dokumentus izņems.
183. pants.              Izņemšanas kārtība
     1. Uzsākot izņemšanu, izmeklēšanas darbības veicējs izsniedz personai, pie kuras tiek izdarīta izņemšana, lēmuma par izņemšanu kopiju. Šī persona parakstās par to lēmumā. Tad izmeklēšanas darbības veicējs uzaicina personu nekavējoties izsniegt izņemamo objektu.
     2. Izņemtos priekšmetus vai dokumentus apraksta izņemšanas protokolā.
     3. Izņemšanas protokola kopiju pēc izmeklēšanas darbības pabeigšanas izsniedz personai, pie kuras izņemšana izdarīta.
     4. Ja persona atsakās izsniegt izņemamo objektu vai ja norādītajā vietā izņemamais priekšmets vai dokuments nav atrodams, bet ir pamats domāt, ka tas atrodas citur, var šā likuma 180.pantā noteiktajā kārtībā pieņemt lēmumu par kratīšanas izdarīšanu un izdarīt kratīšanu, lai to atrastu
184.  

12.nodaļa. Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem

216. pants.              Lietisko pierādījumu un dokumentu pievienošana lietai un glabāšana
     1. Izmeklēšanas darbību gaitā iegūtās lietas un dokumentus, ja ir pamats uzskatīt, ka turpmākajā kriminālprocesā tiem varētu būt pierādījumu nozīme, procesa virzītājs reģistrē krimināllietā esošajā lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā.
     2. Lietas un dokumentus, kuri iegūti izmeklēšanas darbību gaitā, pret parakstu atdod to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, izdarot par to atzīmi lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā, ja pastāv viens no šādiem apstākļiem:
        1. turpmākajā procesā konstatēts, ka attiecīgajām lietām un dokumentiem nav pierādījumu nozīmes kriminālprocesā;
        2. ar attiecīgajām lietām un dokumentiem veiktas nepieciešamās izmeklēšanas darbības un to atdošana īpašniekam vai likumīgajam valdītājam nekaitē turpmākajam kriminālprocesam.
     3. Atdodot izmeklēšanas darbību gaitā iegūtās lietas vai dokumentus īpašniekam vai likumīgajam valdītājam pēc tam, kad veiktas nepieciešamās izmeklēšanas darbības, krimināllietā, ja nepieciešams, saglabā attiecīgo lietu paraugus vai dokumentu kopijas.
     4. Ja dokumentu oriģinālu atdošana to īpašniekam vai likumīgajam valdītājam var kaitēt turpmākajam kriminālprocesam vai ir pamatotas aizdomas, ka tie pēc atdošanas varētu tikt izmantoti prettiesisku mērķu sasniegšanai, dokumentu īpašniekam vai likumīgajam valdītājam nodod dokumentu kopijas, bet dokumentu oriģinālus pievieno lietas materiāliem un uzglabā kopā ar lietu visu tās glabāšanas laiku.
     5. Valsts arhīvu fonda pastāvīgi glabājamo dokumentu oriģināli izmeklēšanas darbību gaitā tiek izņemti tikai dokumentu tehniskās vai rokraksta ekspertīzes izdarīšanai, bet pārējos gadījumos lietas materiāliem pievienojamas apliecinātas to kopijas.
     6. Ja izmeklēšanas darbību gaitā iegūtajām lietām un dokumentiem ir cita nozīme kriminālprocesā, procesa virzītājs par rīcību ar attiecīgajām lietām un dokumentiem lemj, ievērojot šā likuma prasības. Lietas, kuru apgrozība aizliegta ar likumu, atpakaļ neatdod.
     7. To lietisko pierādījumu glabāšanas vietu un kārtību, kurus nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam un kurus nevar uzglabāt kopā ar pārējiem krimināllietas materiāliem, nosaka Ministru kabinets.
     8. Nododot krimināllietas materiālus citam procesa virzītājam, lietiskos pierādījumus var atstāt glabāšanā pirmā procesa virzītāja lietisko pierādījumu glabāšanai noteiktajā vietā.
217. pants.              Lietisko pierādījumu un dokumentu saraksts

Lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā procesa virzītājs norāda:

1. lietiskā pierādījuma vai dokumenta nosaukumu;
2. datumu, kad tas iegūts, un izmeklēšanas darbību, kurā tas iegūts;
3. glabāšanas vietu;
4. datumu un galīgo rīcību ar lietisko pierādījumu un dokumentu.
   237. pants.              Lietisko pierādījumu un dokumentu glabāšanas termiņi
        1. Lietiskos pierādījumus un dokumentus glabā, līdz tiesas spriedums stājas spēkā vai beidzas termiņš, līdz kuram var pārsūdzēt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja vien nav konstatēts kāds no šā likuma 235.panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem.
        2. Ja par tiesībām uz izņemto lietu ir civilprocesa kārtībā izskatāms strīds, lietiskos pierādījumus un dokumentus glabā, līdz stājas spēkā tiesas spriedums civillietā vai iestājas prasības noilgums.
        3. Lietiskos pierādījumus, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama vai kuru ilgstoša uzglabāšana rada zaudējumus valstij, ja tos nevar atdot īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, ar procesa virzītāja lēmumu:
           1. realizē vai iznīcina;
           2. iznīcina, ja tie atzīti par lietošanai vai izplatīšanai nederīgiem.
        4. Lietiskos pierādījumus, kuru apgrozība aizliegta ar likumu vai kuri ir bīstami videi, ar procesa virzītāja lēmumu nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina.
        5. Lēmuma par lietiskā pierādījuma realizāciju vai iznīcināšanu kopiju procesa virzītājs nosūta lietiskā pierādījuma īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, informējot viņu par tiesībām šo lēmumu pirmstiesas kriminālprocesā pārsūdzēt izmeklēšanas tiesnesim. Līdz sūdzības izskatīšanai lēmuma izpilde tiek apturēta. Lēmuma izpildes apturēšana neattiecas uz lietām, kuru ilgstoša uzglabāšana nav iespējama. Izmeklēšanas tiesneša lēmums nav pārsūdzams.
        6. Šā panta trešajā un ceturtajā daļā minēto lietisko pierādījumu realizācijas un iznīcināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Pirms lietiskā pierādījuma realizācijas vai iznīcināšanas, ja nepieciešams, saglabā attiecīgo lietu paraugus.
   238. pants.             Galīgā rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem
        1. Spriedumā vai lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norāda, kas darāms ar lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem, proti:
           1. mantu un dokumentus atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem;
           2. aizdomās turētajam vai apsūdzētajam piederošos noziedzīga nodarījuma rīkus konfiscē, bet, ja tiem nav vērtības, — iznīcina;
           3. noziedzīgi iegūtu mantu un dokumentus konfiscē;
           4. apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina;
           5. lietas, kurām nav vērtības, pēc ieinteresēto personu lūguma izsniedz tām vai iznīcina;
           6. lietas, kuras bija paredzētas vai tika izmantotas noziedzīga nodarījuma izdarīšanai, konfiscē, bet, ja tām nav vērtības, — iznīcina.
        2. Izlemjot par lietiskā pierādījuma atdošanu tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, vienlaikus tiek noteikta rīcība ar lietisko pierādījumu, ja īpašnieks vai likumīgais valdītājs divu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas attiecīgo pierādījumu nebūs izņēmis.

7. 320. pants.              Iepazīstināšana ar nolēmumu vai kopijas izsniegšana
        1. Personu, kura iesaistīta kriminālprocesā un kuras tiesības un intereses skar pieņemtais nolēmums, tās aizstāvi un pārstāvi, kā arī personu, uz kuras iesnieguma, pieteikuma vai lūguma pamata nolēmums pieņemts, iepazīstina ar nolēmumu pirms tā izpildes uzsākšanas, ja izpilde notiek ar attiecīgās personas piedalīšanos.
        2. Likumā noteiktajos gadījumos iepazīstināšana ar pirmstiesas procesā pieņemtajiem lēmumiem notiek tikai pēc konkrētās izmeklēšanas darbības pabeigšanas vai pabeidzot pirmstiesas procesu.
        3. Tiesas sprieduma vai lēmuma, ar kuru tiek pabeigta tiesvedība, kopiju ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tā pilna teksta sagatavošanas nosūta apsūdzētajam, kurš ir apcietinājumā, mājas arestā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē.
        4. Likumā noteiktajos gadījumos, paziņojot personai par pieņemto nolēmumu, tā kopiju vai paziņojumu par pieņemto nolēmumu var nosūtīt uz personas norādīto sūtījumu saņemšanas pasta vai elektronisko adresi.
           2. Apsūdzētajam un cietušajam tiesa nodrošina iespēju iepazīties ar nolēmumu, izmantojot tulka palīdzību.
           3. Apsūdzētajam, kurš ir apcietinājumā, mājas arestā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē, tiesas nolēmuma pieejamības diena ir diena, kad tam izsniegta nolēmuma kopija viņam saprotamā valodā.

27.nodaļa. Rīcība ar noziedzīgi iegūtu mantu

352. pants.              Noziedzīgi iegūta manta
     1. Manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma rezultātā.
     2. Ja netiek pierādīts pretējais, par noziedzīgi iegūtu uzskatāma manta, arī finanšu līdzekļi, kas pieder personai, kura:
        1. ir organizētas noziedzīgas grupas dalībnieks vai atbalsta to;
        2. pati iesaistījusies teroristiskās darbībās vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta teroristiskās darbībās;
        3. pati iesaistījusies cilvēku tirdzniecībā vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta cilvēku tirdzniecībā;
        4. pati iesaistījusies noziedzīgās darbībās ar narkotiskām vai psihotropām vielām vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta šādās darbībās;
        5. pati iesaistījusies noziedzīgās darbībās ar viltotu naudu, valsts finanšu instrumentiem vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta šādās darbībās;
        6. pati iesaistījusies noziedzīgās darbībās, lai šķērsotu valsts robežu vai sekmētu citas personas pārvietošanu pāri valsts robežai, vai nodrošinātu citām personām iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta šādās darbībās;
        7. pati iesaistījusies noziedzīgās darbībās saistībā ar bērnu pornogrāfiju vai bērnu seksuālo izmantošanu vai uztur pastāvīgas attiecības ar personu, kas iesaistīta šādās darbībās.
     3. Šā panta izpratnē pastāvīgu attiecību uzturēšana ar citu personu, kura iesaistīta noteiktās noziedzīgās darbībās, nozīmē, ka persona dzīvo kopā ar otru personu vai arī kontrolē, nosaka vai ietekmē tās uzvedību.
353. pants.              Mantas atzīšana par noziedzīgi iegūtu
     1. Mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu vai prokurora lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu.
     2. Pirmstiesas kriminālprocesa laikā mantu par noziedzīgi iegūtu var atzīt arī:
        1. ar rajona (pilsētas) tiesas lēmumu šā likuma 59.nodaļā noteiktajā kārtībā, ja procesa virzītājam ir pietiekami pierādījumi, kas nerada šaubas par mantas noziedzīgo izcelsmi vai mantas saistību ar noziedzīgu nodarījumu;
        2. ar procesa virzītāja lēmumu, ja pirmstiesas kriminālprocesa laikā pie aizdomās turētā, apsūdzētā vai trešās personas ir atrasta un izņemta manta, attiecībā uz kuru tās īpašnieks vai likumīgais valdītājs iepriekš bija pieteicis mantas zudumu un pēc tās atrašanas, novēršot saprātīgas šaubas, pierādījis savas tiesības.
           357. pants.              Noziedzīgi iegūtas mantas atdošana
                1. Manta atdodama pēc piederības īpašniekam vai likumīgajam valdītājam ar procesa virzītāja lēmumu pēc tam, kad mantas uzglabāšana kriminālprocesa mērķu sasniegšanai vairs nav nepieciešama.
                2. Mantu, kuras apgrozība aizliegta ar likumu un kura līdz ar to personas valdījumā atrodas nelikumīgi, šim valdītājam neatdod, bet ar procesa virzītāja lēmumu nodod attiecīgai valsts institūcijai vai tādai juridiskajai personai, kura ir tiesīga to iegūt un lietot.

Вот, пожалуй, достаточные для начала нормы УПЗ, которые Вам необходимо знать и научиться правильно их использовать в создавшейся ситуации. В заключение следует указать на следующее. Понятно, что вы расскажете о нашей юридической помощи остальным заключенным. Однако, следует предупредить вас и остальных, что в настоящий период организация не располагает материальными возможностями (нет средств), поскольку никаких постоянных источников поступлений (субсидий, грантов итп) мы не имеем, а полностью зависим от нечастых пожертвований (в основном это – литература, одежда, спортинвентарь, подержанная бытовая и офисная техника) и наличия своих собственных ресурсов. Важнейшим фактором – является время, которого катастрофически не хватает. Ежедневно к нам поступают обращения нескольких заключенных с подобными просьбами. Разумеется, я пытаюсь в первую очередь ответить на наиболее срочные обращения,  а помочь всем – я физически не в состоянии, поскольку составлением такого характера документов занимаюсь один. В данном случае, вам просто повезло, что выдались свободными – несколько часов.

Всего доброго и успехов!