Jelgavas tiesu nams Administratīvā rajona tiesa

Prasītājs – Edgars Laganovskis personas kods 020462-10193,

notiesāts, kas izcieš sodu Jelgavas cietumā

Atbildētājs – Latvijas Republika;

Rīgas Centrālcietuma personā , M. Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009

Ieslodzījuma vietu pārvalde personā, Stabu iela 89, Rīga, LV – 1009,

Prasības pieteikums.

[1] Preambula.

89.pants noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēktiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Satversmes 89.pants to kopsakarā ar Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk arī „Konvencija”) 13.panta noteic – Tiesības uz efektīvu aizsardzības nodrošinājumu.

92.pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.

Minētās manas pamattiesības tika nepamatoti aizskartas ar prettiesisku valsts iestāžu faktisko rīcību, un proti;

[2] Lietas apstākļi:

[2.1] Pirmkārt, īpaši nepieciešams pasvītrot, ka saskaņā ar daudzgadīgu, lai tikt gatavam pie kriminālprocesa rastiem visāda veidā neskaidrībai un pārsteigumiem, visus savus iesniegtus tiesā procesuālās dokumentus es izgatavo, vai nu divus eksemplārus, vai nu, vismaz, melnrakstus veidā.

[2.2] Krimināllieta Nr.11221018810 ietvaros pēc sprieduma saņemšanas likuma noteikta termiņā tika iesniegta apelācijas sūdzība (sk. Pielikums 1). Caur dažam dienam tika saņemts Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesneša B. Geimana 2010.gada 19.oktobrī lēmums (sk. Pielikumi 2 un3) ar kuru tiek piedāvāts 10 dienu laikā noradīt tiesai „vai apelācijas instances tiesā mans ir nepieciešams aizstāvis un vai tas jāuzaicina tiesai”. Tieši noradītāja laikā es, pēc to ka minētais jautājums tika aktīvi apspriests starp ieslodzītajiem kamerā Nr.61., un proti, ieslodzītais Leonīds Makarovs p.k. 060278-11813 sazinājās ar savu advokātu Valteru Jakobiju, pēc kā tika pieņemts lēmums pieaicināt advokātu iesniedzēja apelācijas instances tiesā, es izgatavo attiecīgo iesniegumu par trūkumu novēršanai, kurš tika adresēts Rīgas apgabaltiesai, un tieši, 2010.gada 01.novembra brokastu laikā iesniegums tika nodots nosūtīšanai. Savukārt iesniegumu Rīgas apgabaltiesai trūkumu novēršanai man latviešu valodā palīdzēja noformēt ieslodzītais Edgars Dalmatovs p.k. 120978-11617 (sk. Pielikums 4). Minēto apstiprina arī ieslodzīto (Edgara Dalmatova un Leonīda Makarova) liecības, kuras pievienotas sūdzībai Pārvaldei. Minētajās liecībās tika norādīts, ka iesniegums tiesai nodots cietuma uzraugam.

[2.3] Pilnīgi negaidāmi es saņēmusi Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesneša B. Geimana 2010.gada 11. novembra lēmumu, ar noradījumu, ka sakara ar noradīto trūkumu nenovēršanu mana apelācijas sūdzība tika atstata bez izskatīšanas(sk. Pielikums 5). Jau cerējusies, ka notiek kaut kāda kļūda, es iesniegusi LR Augstākas tiesas Senātam attiecīgu blakus sūdzību(sk. Pielikums 6).

[2.4] Tikai pēc tam kad es saņēmusi 2011.gada 4. februāra LR Augstākas tiesas Senāta Krimināllietu tiesu palātas lēmuma norakstu (sk. Pielikums 6), un īpaši lēmuma tulkojumu (sk. Pielikumi 7 un 8), es tiek galīgi pārliecinājusies, ka mans „Apelācijas pielikums” netika nosūtīts pēc piederības.

[2.5] Pēc to pamatojumu 22.02.2011. es iesniegusi Rīgas Centrālcietumā priekšniekam attiecīgo iesniegumu (sk. Pielikums 9) un saņēmusi, bez šaubām, bez saturošo atbildi (sk. Pielikums 10).

[2.6] Kā ari 28.02.2011 gada es iesniegusi Sūdzību (sk. pielikums 11) Ieslodzījuma Vietu Pārvaldes (turpmāk arī - IeVP) priekšniekam uz kādu - caur 2. mēnesim un 5 dienam – tika sniegts acīmredzami un rupji pretlikumiskais dokuments, poti, Ieslodzījuma Vietu Pārvaldes priekšnieka justīcijas ģenerāla Visvalža Puķīte lēmums.

[3] Juridiskais aspekts

[3.1] Latvijas Krimināllikuma 276.pants. (Pasta sūtījuma nelikumīga atvēršana un iznīcināšana) paredz kriminālatbildību par pantā noteiktas darbības izdarīšanu. Savukārt Krimināllikuma 298.pants. (Apzināti nepatiess ziņojums) paredz kriminālatbildību par pantā noteiktas darbības izdarīšanu. Visbeidzot, Krimināllikuma 300.pants. (Apzināti nepatiesa liecība, atzinums, tulkojums un paskaidrojums) paredz kriminālatbildību par apzināti nepatiesas paskaidrojums sniegšanu. Minētas lietas faktiskas apstākļus novērtējums – viennozīmīgi apliecina, ka trīs personas rakstveidus iesniegumus, kā arī ieslodzīta Edgara Dalmatova atsevišķi dotas rakstveida paskaidrojums, bez šaubām, izveido „tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu”. Proti, vai nu cietumā darbinieks pieļauj „pasta sūtījuma nelikumīgu iznīcināšanu”, proti, izdarīja kriminālpārkāpumu, vai nu, konkrētas ieslodzītie izdarīja noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 298.pantas nosacījumiem. Lietā nav apspriežams vispāratzītais jebkādas birokrātiskās sistēmas pamatprincips, proti, sistēma tieši paredz 6-9 % (ASV zinātniekus pētījumi) „sistēmiskas kļūdas”, tas ir lietvedības kļūdas, tieši dokumentus apstrādāšanas procedūras kļūdas. Kā arī, nav apspriežams fakts, ka tieši cietumos administrācijas jau daudzkārt kļūdās dokumentus apstrādāšanas procedūrā. Lietā ir principiālā nozīmē jautājums par to apstākļi, ka jebkāda gadījumā, jautājums par minētas apstākļus izvērtēšanas iespēju ir tieši attiecas pie Kriminālprocesa jomu, un tādējādi, šiem jautājumam jābūt noskaidrotām un izvērtētam vienīgi kriminālprocesuālā pārbaudes ietvaros. Līdz ar Atbildētāja apdomīgi pretlikumiskais metodes, proti, „aizvērt acīs” uz to apstākļus, ka, tieši, pēc Atbildētāja secinājumus jēgu, trīs konkrētas ieslodzītajās personas „izdarīja kriminālpārkāpumu, kas paredzēts Krimināllikuma 298.pantam” un viens no tiem sniegusi „Apzināti nepatiesas paskaidrojums”, proti, izdarīja kriminālpārkāpumu, kas paredzēts Krimināllikuma 300.pantas nosacījumiem, jebkādā gadījumā, atzīstams par prettiesisku. Līdz ar to, Atbildētājam, proti, Ieslodzījuma Vietu Pārvaldes krimināla izmeklēšanas nodaļai, jābūt rīkoties saskaņā ar Kriminālprocesa likuma prasībām, kas 370.pants noteic, ka „Kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums”, kā arī „Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm”. Speciāla tiesību normu prasības pārkāpums, saskaņa ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī - APL) 15.panta 7.daļas prasībām  „Ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiskā spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma” 

 [3.2] ar APL 20.nodaļa (Pierādīšanas līdzekļi) noteikumiem ir noteikts, pēc būtību, pierādījumus priekšrocības princips, proti, liecinieka liecībām (APL 162-166.pantas) atdodama priekšrocība, salīdzinājuma ar rakstveida pierādījumi (167.pants.). Atbildētāja sava lēmuma melanholiski noradījusi, ka „Pārvalde lūdza Rīgas Centrālcietuma administrācijai papildus ziņas un pieņemt paskaidrojumus no ieslodzītajiem L.Makarova un E.Dalmatova. Saskaņā ar Rīgas Centrālcietuma Uzraudzības daļas amatpersonas 2011.gada 03.maija izziņu, ieslodzītie L.Makarovs un E.Dalmatovs atteicās sniegt papildus rakstveida paskaidrojumus, saistībā ar iesniedzēja sūdzībā norādīto, kas liek apšaubīt ieslodzīto norādīto informāciju viņu liecībās”. Saskaņā ar Atbildētāja rīcībā esošu informāciju, minētie „ieslodzīto (Edgara Dalmatova un Leonīda Makarova) liecības” tiek sastādīti ievērojot Kriminālprocesa likuma 131.panta 2.daļas noteikumus. Līdz ar to, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma minētas panta 2.daļas noteikumiem „Liecība ir arī izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai adresēts personas pašas uzrakstīts un parakstīts paskaidrojums par konkrētiem faktiem vai apstākļiem”. Lieta nav strīda, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldei ar likumu ir piešķirtas pirmstiesas izmeklēšanas funkcijas. Līdz ar to secināms, ka minētiem personas kriminālprocesuālā rakstura LIECIBAM, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma otra sadaļas 9.nodaļas noteikumiem ir piešķirta augstākās ticamības pakāpe, salīdzinot to ar „dokumentu” Kriminālprocesa likuma 135.panta izpratnē, proti, „Rīgas Centrālcietuma Administratīvās un personāla daļas lietvedības pārzines 2011.gada 24.marta sniegto izziņu”, kas savukārt nevar tikt atzīta par pieļaujamo pieradījumu Kriminālprocesa 130.panta izpratnē, jo tikai ar iespējamību apstiprina apstākļi, ka minētais Prasītāja iesniegums tiesā „netika noreģistrēts cietuma administratīvā daļa un nosūtīts pēc piederības.          

[3.3] Ka jau iepriekš minēts, Atbildētājas apgalvojums par to, ka ieslodzītie atteicās sniegt rakstveida paskaidrojumus cietuma amatpersonai, acīmredzami ir maldinošs un pretrunīgs ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma noteikumiem, un īpaši, ar minēta likuma 14.pantu, kas noteic apcietinātā pienākums; (3.punkts) pildīt izmeklēšanas cietuma administrācijas likumīgās prasības

Vēl jo vairāk, minēta likuma 30.pants noteic, ka - apcietinātajam piemērojamie sodi par izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu un visbeidzot, likuma 35.pants noteic, ka par - rupji izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi izskatāms - „atteikšanās izpildīt izmeklēšanas cietuma darbinieka likumīgās prasības”. Tādējādi, minētas ieslodzītas personas (Edgara Dalmatova un Leonīda Makarova) atteikums izpildīt izmeklēšanas cietuma darbinieka likumīgās prasības, proti, sniegt rakstveida paskaidrojumus – izveido rupji izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu. Bet pilnīgi nesaprotama iemesla dēļ (proti, patiesībā visiem lietas dalībniekam ieskaitot tiesu ir pilnīgi saprotams lietas apstākļos patiesais jēgs bezkaunīgi noniecinājusi loģikas likumus, IeVP ar jebkādu cenu cenšas pierādīt, ka cietumā lietvedības sistēma ir nevainojamība un nekļūdīga, ka Dievs!) Centrālcietuma administrācijas amatpersonas „atteikusies(!?)” pildīt noteikta apjomā savas dienestus pienākumus, proti, piemērot attiecīgas „disciplināro pārkāpumu konstatēšanas gadījumā” reaģēšanas līdzekļus, kas šajā lietā varētu būt atzītas par attiecināmo pierādījumu.

[3.4] Visbeidzot, APL 161.p.1.daļa noteic, ka „Administratīvā procesa dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi”. Tādējādi, IeVP paskaidrojumi nedrīkst būt atzīstami par pierādījumiem, ja tos neapstiprina citi pierādījumi. Saskaņa ar likuma prasībām, arī „Rīgas Centrālcietuma Uzraudzības daļas amatpersonas 2011.gada 03.maija izziņa” un „Rīgas Centrālcietuma Administratīvās un personāla daļas lietvedības pārzines 2011.gada 24.marta sniegto izziņa”, saskaņa ar APL 20.daļas noteikumus jēgu, nedrīkst būt atzīstami par pieradījumiem, APL 161.panta 1.daļas izpratnē. Galu galam, lietā vispār nav strīda par to apstākļi, ka, Prasītāja iesniegums tikusi apstrādāts cietumā administratīvajā daļā. Lietā ir strīds par to, ka minētais iesniegums netika iegādāts administratīvajā daļā.

[3.5] APL 154.pants. 1.daļa (Pierādījumu novērtēšana) prasa no tiesas, ka „tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatojas uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, kā arī vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un taisnības principiem.” Saskaņā ar „loģikas likumiem”, nevar būt izskaidrots fakts, ka apsūdzētais kas iesniegusi apelācijas sūdzību piepeši atteicas, pēc būtības, no sava netaisnīga sprieduma pasūdzēšanas iespējas un īpaši ņemami vērā, ka Prasītājam tika izsmelti izskaidrotas, ka jebkādā gadījuma, spriedums tiek atcelts daļā par soda apmēra noteikšanas. Pēc to tiesisko un faktisko jēgu, Atbildētājs klaji aizskāruši apvainojusi Prasītāja - apzināti nepatiesas liecības sniegšanas. Proti, tas ir smags apvainojums, ņemot vērā, ka minētais apvainojums izdarīts vienīgā nolūkā - pārliecināt tiesu, ka iestādes darbinieki „nekādi muižā” nevar kļūdīties!?   

[4] Ar atbildētāja prettiesisku rīcību, proti, manas pamattiesības uz aizsardzību kriminālprocesā (kas noteikts ar Konvencijas 6.panta 1.daļas (c)punktu) nepamatoto aizskārumu – man tika izdarīts būtisks morālais kaitējums. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru kaitējuma atlīdzināšana nosakāma LS 3000 apmērā.

 [5] Ar atbildētāja prettiesisku rīcību, proti, manas pamattiesības uz efektīvu aizsardzību (kas noteikts ar Konvencijas 13.panta) nepamatoto aizskārumiem – man tika izdarīts būtisks personiskais kaitējums. Saskaņā ar administratīvās tiesas judikatūru kaitējuma atlīdzināšanu es nosaku LS 500 apmērā.

[6] Saskaņā ar augstāk minēto un vadoties pēc Satversmes 92.panta trešā teikuma un Konvencijas 13. un 41.panta prasībām, ka arī APL 128.panta 3.daļas, 184. 2.pkt., 185-189.pantiem;

lūdzu:

1. izprasīt no Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas rīcībā esoša lietā Nr.11221018810 materiālus sekojošos dokumentus kopijas;

a) 2010.gada 14. oktobra apelācijas sūdzības

b) 2010.gada __.novembra sūdzības Augstākas tiesas Senātam

2. pieaicināt pie lietā, ka lieciniekus ieslodzītas Edgara Dalmatova p.k. 120978-11617 un Leonīda Makarova p.k. 060278-11813, kas atrodas Ieslodzījuma vietu     pārvaldes rīcībā.

3. atzīt par prettiesisku Rīgas centrālcietumā faktisko rīcību, kas izpaudusies mana 2010.gada 1. novembra Apelācijas pielikuma zušanu.

4. atzīt par prettiesisku 2011.gada 5. maijā Ieslodzījuma Vietu Pārvaldes priekšnieka lēmumu.

5. Piedzīt no atbildētāja kā morālā kaitējuma atlīdzinājumu –Ls 3000 apmērā (trīs tūkstoši latus).

Prasītājs                                                                                                         /E. Laganovskis /

Pielikumā

1) 2010.gada 14. oktobra apelācijas sūdzības melnraksts ar kopiju – 4 lapām. 

5) 2010.gada. 11. novembra Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesneša B. Geimana lēmuma kopijas – 2 lapām

6) 2010.gada __.novembra sūdzības Augstākas tiesas Senātam melnraksts ar kopiju – 6 lapām

7) 2011.gada 4. februāra LR Augstākas tiesas Senāta Krimināllietu tiesu palātas lēmuma noraksts ar kopiju - 8 lapām

8) 2011.gada 7. februāra LR Augstākas tiesas Senāta Krimināllietu tiesu palātas kancelejas vēstule ar kopiju – 2 lapām

9) 2011.gada 22. februāra iesnieguma Rīgas Centrālcietumā priekšniekam melnraksts ar kopiju – 2 lapām

10) 2011.gada 16. martā Rīgas Centrālcietumā priekšnieka atbilde ar Nr.3/6-L/1116 ar kopiju – 2 lapām

11) 2011.gada 28. februāra sūdzības Ieslodzījuma Vietu Pārvaldes priekšniekam melnraksts ar kopiju – 4 lapām

12) 2011.gada 5. maijā Ieslodzījuma Vietu Pārvaldes priekšnieka lēmums – 4 lapām

13) prasības pieteikuma kopija – 4 lapām

LĒMUMS

par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu

Jelgavā 

2011 .gada 25.jūlijā                                                                                                                                             

Administratīvās rajona tiesas tiesnese S.Ozola,

pārbaudot Edgara Laganovska pieteikumu (reģistrācijas Nr.1726) un papildus iesniegtos dokumentus,

konstatēja

[1] Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā 2011 .gada 14.jūnijā saņemts Edgara Laganovska (turpmāk - pieteicējs) pieteikums.

Ar Administratīvā rajona tiesas tiesneses 2011.gada 5.jūlija lēmumu pieteikums atkārtoti atstāts bez virzības tajā konstatēto trūkumu novēršanai - parakstīta pieteikuma un dokumenta, kas apliecina, ka par pieteikumu ir samaksāta valsts nodeva, iesniegšanai. Pieteikuma trūkumi pieteicējam jānovērš līdz 2011.gada 28.jūlijam.

Administratīvajā rajona tiesā 2011.gada 20.jūlijā saņemts parakstītais pieteikums un kvīts par valsts nodevas samaksu. Līdz ar to pieteicējs ir novērsis pieteikuma trūkumus lēmumā noteiktā termiņā un uzskatāms, ka pieteikums iesniegts tiesā 2011 .gada 13.jūnijā.

[2] Ar pieteikumu pieteicējs vēlas nodot tiesas kontrolei Rīgas Centrālcietuma rīcību, nenosūtot pieteicēja vēstuli Rīgas apgabaltiesai, un lūdz atlīdzināt šīs rīcības rezultātā viņam nodarīto morālo kaitējumu 3 000 latu apmērā.

Pieteikumam pievienots Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka 2011.gada 5.maija lēmums Nr.l/17-L/956, ar kuru ir izskatīta iestādes - Rīgas centrālcietuma rīcība, nenosūtot pieteicēja vēstuli Rīgas apgabaltiesai, un lūgums par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. 

[3] APL 92.pants noteic, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka pieteicējs Ieslodzījumu vietu pārvaldē lūdzis atlīdzinājumu vienlaicīgi ar faktiskās rīcības apstrīdēšanu. Tādējādi atzīstams, ka pieteicējs ir ievērojis lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību un prasījums par atlīdzinājumu

3 000 latu apmērā par morālo kaitējumu, kas pieteicējam nodarīts ar cietuma administrācijas rīcību, ir pieņemams. 

[4] Saskaņā ar APL 121.panta pirmo daļu pārsūdzēto administratīvo aktu kā administratīvo lietu izskata tiesā.

Saskaņā ar APL 122.pantu Administratīvo lietu pirmajā instancē izskata tajā Administratīvās rajona tiesas tiesu namā, kurā atbilstoši likuma 189.panta pirmajai daļai iesniedzams pieteikums, ja likums nenosaka citādi.

APL 189.panta pirmā daļa noteic, ka persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā, pieteikumu tiesā iesniedz pēc ieslodzījuma vietas adreses. Pieteicējs sodu izcieš Jelgavas cietumā.

Tiesnese secina, ka pieteikums ir pakļauts izskatīšanai administratīvā procesa kārtībā un piekritīgs izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesas Jelgavas tiesu namā. 

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 190.panta pirmās daļas 1.punktu, 203.panta pirmo daļu un 204.panta pirmās daļas 9. un 10.punktu, tiesnese

nolēma

1.   Pieņemt Edgara Laganovska pieteikumu un ierosināt administratīvo lietu par Rīgas Centrālcietuma faktiskās rīcības, kas izpaudusies kā pieteicēja vēstules nenosūtīšana Rīgas apgabaltiesai, atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma 3 000 latu apmērā atlīdzinājumu. Uzskatīt, ka pieteikums tiesā iesniegts 2011 .gada 13.jūnijā.

2.   Pieaicināt atbildētāja Latvijas Republikas pusē iestādi - Ieslodzījuma vietu pārvaldi.

Uzaicināt atbildētāju sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu mēneša laikā no pieteikuma noraksta nosūtīšanas dienas, reizē ar paskaidrojumiem iesniegt tiesā dokumentu, ar kuriem pamatots lēmums, norakstus vai apliecinātas kopijas. Paskaidrojums un tam pievienotie dokumenti iesniedzami tiesā kopā ar to norakstiem nosūtīšanai pieteicējam.