3aL1515

LĒMUМS

      2009.gada 8. oktobrī

Lieta Nr 3-10/243/3

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
šādā sastāvā: tiesnese - referente D.Vilsone
tiesneses L.Pliča un S.Krūmiņa

izskatīja Rīgā, Brīvības bulvārī 34, rakstveida procesā Borisa Klopcova blakus sūdzību par Rīgas
pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses 2009.gada 5.marta lēmumu, ar kura atteikts prasību pieņemt
izskatīšanai tiesā.

APRAKSTOŠĀ DALA.

[1] Boriss Klopcovs iesniedzis Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā prasības pieteikumu pret Latvijas Republiku kā publisko tiesību juridisko personu, norādot Latvijas Republikas Finanšu ministriju kā atbildētāja finanšu līdzekļu turētāju par taisnīga atlīdzinājuma piedziņu LVL 27'226,69 apmērā, lūdzot tiesu, piedzīt no Latvijas Republikas Finanšu ministrijas, kā taisnīgu atlīdzinājumu LVL 27'226,69.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka Latvijas Republikas Satversmes 95.pants, kopsakarā ar w Eiropas Cilvēktiesību un Pamattiesību konvencijas 3.pantu nosaka, ka nevienu nedrīkst spīdzināt vai cietsirdīgi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt. Cilvēktiesību un Pamattiesību konvencijas 13.pants nosaka, ka ikvienam, kura tiesības un brīvība, kas noteikta šajā konvencijā ir pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu aizsardzību no valsts institūciju puses.

Latvijas Republikas Satversmes 89.pants nosaka, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

Ar Latvijas valsts darbībām minētās Borisa Klopcova pamattiesības tika nepamatoti aizskartas. 2003.gada 8.maijā Boriss Klopcovs tika aizturēts un ievietots Aizkraukles rajona policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, kurā pavadītas 11 diennaktis. Kameras platība bija ne vairāk kā 4,2 kvadrātmetri, kur vairāk kā pusi no kopējās platības aizņēma platforma, kas bija paredzēta gulēšanai. Kamerā nav logu, tie tika aizmūrēti 1996.gadā. Ventilācijas sistēma nedarbojas no 2000.gada. Līdz ar to kamerā nebija nekādas gaisa cirkulācijas. Vasaras periodā kameras temperatūra bija no 30-32 grādiem pēc Celsija skalas. Kameras vienīgais apgaismojums bija nakts lampa, ka bija novietota nišā virs durvīm. Pastaigas nenotika, jo policijas iecirknī nebija iekšējā pagalma vai cita šim nolūkam paredzēta teritorija. Līdz ar to visu aizturēšanas laku nebija iespēja redzēt dienas gaismu, elpot svaigu gaisu. Ieslodzītie bija spiesti gulēt drēbēs, jo gulēšanai nebija paredzēti matrači, segas, spilveni. Kamerās nebija sanitārā mezgla, dabiskajām vajadzībām bija paredzēts plastmasas spainis. Uz sanitāro mezglu ieslodzītie tika vesti divas reizes diennaktī. Ieslodzītie netika nodrošināti ar higiēnas precēm. Visu šo laiku Boriss Klopcovs bija spiests pavadīt vienās drēbēs. Līdz ar to ir pārkāptas apcietinātā tiesības un, kā uzskata pats prasītājs, viņš ticis pakļauts ciešanām un fiziskai spīdzināšanai

            Prasība pamatota ar Satversmes 92. pantu, Civillikuma 1779. panta, 1782. pantu. Tāpat prasības iesniedzējs atsaucies uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2006. gada 04. augusta spriedumu lietā A. Kadiķis pret Latviju, iesniegums Nr. 62393/00, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2007. gada 08. augusta lēmumu lietā CA - 3479/9, kā arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas Nolikuma 60. paragrāfa 2. punktu, 94. paragrāfa 1. punktu, 36. paragrāfa 4. (b) punktu.

 [2] Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses 2009.gada 5.marta lēmumu atteikts pieņemt Borisa Klopcova prasības pieteikumu pret Latvijas Republikas Finanšu ministriju un prasības pieteikumu ar tam pievienotajiem dokumentiem atdot iesniedzējam.

Tiesnese lēmumā atzinusi, ka konkrētajā gadījumā prasības pieteikumam nav pievienoti pierādījumi, ka attiecībā uz B.Klopcovu pastāv likumā norādītais prasības celšanas tiesiskais pamats (attaisnojošs tiesas spriedums; lēmums par krimināllietas izbeigšana personu reabilitējošu apstākļu dēļ; lēmums par administratīvā aresta atzīšana par nelikumīgu un administratīvās . lietvedības izbeigšanu).

Pārbaudot prasības pieteikumu atbilstoši Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2009.gada 19.februāra lēmumā norādītajam, tiesnese secinājusi, ka ir pamats to atteikt pieņemt.

Civillietu tiesas kolēģija norādījusi uz likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas darbības vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 5.panta trešo daļu, kas nosaka, ka personai ir tiesības celt prasību par tāda morālā kaitējuma atlīdzināšanu, kas radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā. Tā izskatāma tiesā civilprasības kārtībā.

Taču šī norma ir piemērojama teleoloģiski, novērtējot konkrētā likuma jēgu un mērķi, tas ir, kādu tieši tiesību aizskārumu gadījumā likums paredz tiesības prasīt mantisku un nemantisku zaudējumu, tai skaitā morālā kaitējuma atlīdzību, un šī norma ir piemērojama sistēmiski, kopsakarā ar likumā norādīto tiesisko pamatu šādas prasības celšanai. Likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 2.pantā ir izsmeļoši noteikts tiesiskais pamats (prasības tiesību pamats) nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai: 1) attaisnojošs tiesas spriedums neatkarīgi no attaisnošanas motīviem; 2) krimināllietas izbeigšana personu reabilitējošu apstākļu dēļ; 3) administratīvā aresta atzīšana par nelikumīgu un administratīvās lietvedības izbeigšana. Konkrētajā gadījumā prasības pieteikumam nav pievienoti pierādījumi, ka attiecībā uz B.Klopcovu pastāv likumā norādītais prasības celšanas tiesiskais pamats (attaisnojošs tiesas spriedums; lēmums par krimināllietas izbeigšana personu reabilitējošu apstākļu dēļ; lēmums par administratīvā aresta atzīšana par nelikumīgu un administratīvās lietvedības izbeigšanu).

            No likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 7.panta izriet, ka subjekti, pret kuriem var tikt vērsta prasība šā likuma kārtībā ir Tieslietu ministrija jeb Ģenerālprokuratūra. Līdz ar ko nevar būt pamatota prasības vēršana pret Finanšu ministriju minētā likuma kārtībā.

Prasības pieteikumam pievienotie dokumenti un arī prasības pieteikuma pamatojumā norādītie apstākļi par stāvokli Aizkraukles rajona policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, nepamato nekādas civiltiesiskas B.Klopcova prasījuma tiesības pret Latvijas Republikas Finanšu ministriju, jo norādītā policijas pārvalde nav Finanšu ministrijas pakļautībā, padotībā vai pārraudzībā.

Tiesnese secinājusi, ka prasītāja norādītie apstākļi un prasības pieteikumam pievienotie pierādījumi, nepamato nekādu Borisa Klopcova civiltiesisku prasības tiesību esamību (Civilprocesā likuma 1 .panta pirmās daļas izpratnē) pret norādīto atbildētāju Latvijas Republikas Finanšu ministriju. Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 2.punkts paredz, ka tiesnesis atsakās pieņemt prasības pieteikumu, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.

Gadījumā, ja B.Klopcovs uzskata par prettiesisku Aizkraukles rajona policijas pārvaldes amatpersonu rīcību un konkrētā tiesiskā situācija nav paredzēta kā pamats zaudējumu atlīdzināšanai likumā „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas darbības vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu", tad viņš šo rīcību var pārsūdzēt likumā noteiktā kārtībā (likums nosakāms atkarībā no tā, kādā statusā un kādas procesuālas darbības ietvaros viņš šajā iestādē ievietots), bet ja ir izsmelti visi tiesību aizsardzības līdzekļi attiecībā uz pārsūdzēto Aizkraukles rajona policijas pārvaldes amatpersonu rīcību, tad, ja ir aizskartas B.Klopcova cilvēktiesības, viņš ir tiesīgs iesniegt sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

[3] Boriss Klopcovs iesniedzis blakus sūdzība par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses 2009.gada 5.marta lēmumu, lūdzot tiesu atcelt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses 2009.gada 5.marta lēmumu, izlemt jautājumu pēc būtības.

Blakus sūdzībā norādīts, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmums ir nelikumīgs un nepamatots.

Tiesas norāde, ka prasības pieteikuma pamatojumā norādītie apstākļi par stāvokli Aizkraukles rajona policijas pārvaldes īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, nepamato nekādas civiltiesiskas B.Klopcova prasījuma tiesības pret Latvijas Republikas Finanšu ministriju nav pamatota. Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldības institūcijām iestādēm un amatpersonām, ieskaitot tiesas. Satversmes 92.pants paredz, ka nepamatota aizskāruma gadījumā, ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu, šī norma ietver vispārēju garantiju - ja valsts ir pārkāpusi indivīda tiesības, tam ir tiesības uz atlīdzību. Persona ir tiesīga griezties vispārējā jurisdikcijas tiesā ar prasību par atbilstīga atlīdzinājuma piedziņu.

Latvijas Republikas Finanšu ministrija ir atbildīga par katastrofālo stāvokli īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, jo nelabvēlīgie apstākļi ir tieši saistīti ar nepietiekamo finansējumu.

Tiesai bija jāņem vērā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas judikatūra, proti, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 1996.gada 2.decembra spriedums civillietā Nr. CA-711 2. ņemot vērā, ka nav speciāla likuma, kas nosaka kompensācijas izmaksas kārtību, personai, kuras pamattiesības aizskartas, nevar ietekmēt valsts atbildību pret indivīdu, tādējādi atzīstams, ka Latvijas Republikas Finanšu ministrija ir atbildētājs konkrētajā civillietā.

Blakus sūdzība pamatota ar Eiropas Cilvēktiesību un Pamattiesību konvencijas 6.pantu un Civilprocesa likuma 132.panta trešo daļu, 441.- 444. un 448.pantu.

MOTĪVU DAĻA.

[4] Tiesas kolēģija, pārbaudījusi prasības pieteikuma saturu, izvērtējusi tiesneses lēmuma motīvus un blakus sūdzības motīvus, atzīst, ka blakus sūdzība ir pamatota un apmierināma. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses 2009.gada 5.marta lēmums atceļams un jautājums nododams jaunai izskatīšanai.

[5] No B.Klopcova prasības pieteikuma nepārprotami redzams, ka prasība tiek celta pret Latvijas valsti, kas saskaņā ar Civillikuma 1407.pantu ir juridiska persona, līdz ar to tiesību subjekts, pret kuru fiziska persona var celt prasību. Līdz ar to par nepamatotu tiesas kolēģija atzīst pirmās instances tiesas tiesneses secinājumu, ka B.Klopcovam nav prasījuma tiesības. Bez tam tiesas kolēģija atzīst, ka gadījumā, ja prasība ir celta pret neīsto atbildētāju, tās ir pamats prasības noraidīšanai, bet šis fakts nevar būt par pamatu, lai atteiktu pieņemt prasību izskatīšanai tiesā, jo tādu pamatu neparedz Civilprocesa likuma 132.panta tiesību normas.

Tiesas kolēģija atzīsts, ka tas fakts, ka B.Klopcova prasības pieteikumā norādīta Latvijas Republikas Finanšu ministrija kā persona, kam konkrētajā lietā B.Klopcova skatījumā būtu jāpārstāv Latvijas Republika, nevar būt par pamatu, lai atteiktu pieņemt prasību izskatīšanai tiesā, jo tiesai pašai ir jāzina, kurš publisko tiesību subjekts konkrētajā gadījumā būs tiesīgs pārstāvēt Latvijas Republiku kā valsti. Līdz ar to varēja tikt apsvērts jautājums vai prasības pieteikums nav atstājams bez virzības, norādot uz nepilnībām vai arī jautājums atrisināms sagatavošanas tiesas sēdē, precizējot prasības pamatu.

[6] Tiesas kolēģija atrod, ka no B.Klopcova prasības pieteikuma satura nepārprotami ir redzams, ka prasība tiek celta par cilvēktiesību pārkāpumiem, ko B.Klopcova ieskatā ir izdarījusi valsts. Līdz ar to visi pirmās instances tiesas tiesneses lēmumā izdarītie secinājumi, ka B.Klopcovam nav prasījuma tiesības ir pilnībā nepamatoti, jo B.Klopcovam nav jābūt tiesību subjektam, kurš saņēmis attaisnojošu spriedumu vai attiecībā pret kuru pieņemts lēmums par administratīvā aresta atzīšanu par nelikumīgu vai krimināllietas izbeigšanu reabilitējošu apstākļu dēļ, lai aizsargātu savas Latvijas Republikas Satversmē un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteiktās cilvēktiesības, tas ir, netikt spīdzinātam, pakļautam cietsirdīgai vai cieņu pazemojošai izturēšanās.

Līdz ar to tiesas kolēģija atzīst, ka konkrētajā gadījumā nav pamatota arī tiesneses atsaukšanās uz likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas darbības vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 2., 7. pantu tiesību normām.

[7] Pie minētajiem apstākļiem tiesas kolēģija atzīst, ka nepamatots ir pirmās instances tiesas tiesneses lēmumā izdarītais atzinums, ka B.Klopcovam nav prasījuma tiesības.

No B.Klopcova prasības pieteikuma satura nepārprotami ir redzams, ka prasība nav par Aizkraukles rajona policijas pārvades darbinieku rīcību, bet gan par cilvēktiesību aizsardzību. Personas cilvēktiesības Latvijas Republikā tiek aizsargātas gan ar Latvijas Republikas Satversmē, gan ar Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteikto.

Līdz ar to nepamatots ir pirmās instances tiesas tiesneses lēmumā izdarītais atzinums, ka B. Klopcovam ir jāgriežas Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Latvijas Republika kā valsts aizsargā personu cilvēktiesības, kas ir noteikts valsts konstitucionālajā likumā un ne tikai konvencijā. Tāpēc tas apstāklis vai cilvēktiesības ir bijušas pārkāptas konkrētajā gadījumā, ir strīds, kas izskatāms nacionālajā tiesvedībā pirms griešanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tas vai cilvēktiesības ir bijušas pārkāptas ir katras konkrētas lietas faktisko apstākļu izvērtēšanas jautājums, kas ir izdarāms tikai izskatot lietu pēc būtības, sniedzot faktisko apstākļu juridisko novērtējumu. Līdz ar to nepareiza ir pirmās instances tiesas tiesneses lēmumā izdarītā norāde, ka B. Klopcovam konkrētajā gadījumā nav Civilprocesa likuma 1 .pantā noteiktās tiesības».

[8] Līdz ar to tiesas kolēģija atzīst, ka blakus sūdzība ir pilnībā pamatota, bet pirmās instances tiesas tiesneses lēmums ir nepareizi pamatots un atceļams, un saskaņā ar Civilprocesa likuma 448.panta pirmās daļas 2.punktu jautājums nododams jaunai izskatīšanai tiesai, kura lēmumu pieņēmusi.

NOLEMJOŠĀ DAĻA.

Pamatojoties uz Civilprocesa 448.panta pirmās daļas 2.punktu, 449.pantu tiesas kolēģija

n o l ē m a :

Borisa Klopcova blakus sūdzību par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses 2009.gada 5.marta lēmumu apmierināt.

Atcelt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneses 2009.gada 5.marta lēmumu un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai. Lēmums nav pārsūdzams.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese  D.Vilsone