Lieta Nr. 3-11/0196/3

Abrenes iela 3, Rīga, LV1050

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas

tiesnesei I.Stuberovska k-zei

Prasītāja - Borisa Klopcova,

personas kods 181151-13001

Kauņas iela 61-2, Daugavpils, LV5417.

2011.gada 25. jūlijā Nr.F4655/CPL133/3

IESNIEGUMS

Prasības pieteikuma papildinājums un precizējums.

[1] saskaņa ar Jūsu 2011.gada 20.jūlijā lēmumā noradītiem trūkumiem, un vadoties pēc Civilprocesa likuma 133.p. 3.d. nosacījumiem izdaru pieteikumā tekstā šādus grozījumus;

[1.1] saskaņā ar tiesas noradījumi attiecībā par to, ka „nav skaidrs, vai prasījums ir par LVL 5062,50 vai par LVL 5062,00 piedziņu.” – papildinu lūguma daļas otro punktu aiz vārda „latus” ar vārdiem „piecdesmit santīmus”.

[1.2] saskaņā ar tiesas noradījumi attiecībā par to, ka „nav skaidrs kurš ir aizturējis B.Klopcova četras vēstules zvērinātajiem advokātiem - Latvijas Republikas Tiesībsargs vai tomēr kāda cita persona, kā arī nav pievienoti dokumenti, kas apstiprina prasības pieteikumā norādītos apstākļus par vēstuļu aizturēšanu Tiesībsarga birojā”, nosūtu tiesa pievienošanai lietas materiāliem 2010.gada 31.martā LR Tiesībsarga vēstules ar Nr. 6-1/133 kopiju. Pirmkārt, no atbildes satura skaidri un nepārprotami izriet, ka tieši ar Tiesībsarga rīcību tika „aizturētas B.Klopcova četras vēstules zvērinātajiem advokātiem”, jo viņš tas atgriezēja. Diemžēl, minētas atbildes oriģinālu, kā arī četras vēstule, kas bija pielikumā, es tika piespiests nosūtīt Eiropas Cilvēktiesību tiesai, lai mēģināt atjaunot jau slēgto lietu Nr. 14942/02, saskaņā ar Konvencijas 37.p. 2.d. iespējam, bet tas man nav izdevās. Līdz ar man nav tiesiska pamata atkārtoti lūgt Tiesībsarga par atkārtoto dokumentus kopijas nosūtīšanu. Vēl jo vairāk, man nav arī līdzekļus lai apmaksāt attiecīgas iestādes izdevumus. Saskaņa ar minēto, atzīstams, ka „man, ka lietas dalībniekiem nav iespējams iesniegt pierādījumus” CPL 93.p.2.d. izpratnē. Tomēr, tiesa norādījusi uz minētas „B.Klopcova četras vēstules zvērinātajiem advokātiem” būtisku pierādīšanas nozīmi. Līdz ar to, vadoties pēc CPL 93.p. 2.d. nosacījumiem;

lūdzu tiesu:

izprasīt minētas rakstveida pierādījumus, proti, B.Klopcova četras vēstules zvērinātajiem advokātiem no LR Tiesībsarga rīcības.

Tiesībsarga atteikumā gadījumā, tiesai ir iespēja izprasīt minētas vēstules kopijas, tieši no Eiropas Cilvēktiesību tiesas kancelejas no Sūdzības Nr. 14042/02 materiāliem

[1.3] saskaņā ar tiesas noradījumi attiecībā par to, ka „prasības pieteikumā prasības priekšmets, kā arī lietas apstākļi nav konkrēti un saprotami norādīti, proti, nav skaidrs, kuras no prasītāja pamattiesībām un ar kādām prettiesiskām darbībām ir aizskāris atbildētājs”. Spiests pievērst Jūsu īpašo uzmanību pie pieteikuma [4] punktā saturu, kurā ir konkrēti un nepārprotami norādītas, PRASĪBĀS PRIEKŠMETS, tas ir - morālā un materiālā kaitējuma atlīdzināšana sakarā ar manu tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizskārumu. Kā arī, pieteikumā [2.1] punktā ir skaidri norādami prettiesiskās darbībās, ar kādam tika aizskartas manas pamattiesības, tas ir B.Klopcova četras vēstules zvērinātajiem advokātiem aizturēšana, bez jebkādiem pamatojumiem, jo pamatojums par „valsts valodās pārvaldīšanas spēju” atteicas tikai pie iesnieguma Tiesībsargam saturam, bet nekāda gadījumā, ne Tiesībsargam, ne Augstākās tiesas Senātam utml, ar Satversmes un likumiem nav piešķirtas tiesības lemt par manu privātu sarakstes ar advokātu saturu, vai privātas vēstules valodas izmantošanu. Šajā sakarā, spiests pievērst Jūsu uzmanību pie 2009.gada 26.augustā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senātā lēmuma lieta Nr. SPC-75/2009, kurā ir noteikts, ka „nepieņemot bez kādiem motīviem Borisa Klopcova norādi par prasības priekšmetu, viņam faktiski ir atņemta iespēja griezties tiesā arī atkārtoti atbilstoši Civilprocesa likuma 133.panta piektajai daļai, jo lēmumā nav norādīts, kādu iemeslu dēļ prasības pieteikums un tajā norādītais prasības priekšmets ir nederīgs lietas ierosināšanai un procesa uzsākšanai. Senāts atzīst, ka Civilprocesa likuma 128.pantā izvirzītās prasības pieteikuma noformēšanai ir vērstas uz to, lai tiesnesis varētu noteikt pieteikuma pakļautību un piekritību, noteikt prasības izskatīšanas robežas, lemt par pierādījumu attiecināmību un lemt citus procesuālos jautājumus, No Borisa Klopcova iesniegtā prasības pieteikuma izriet, ka viņa skatījumā .... Tāpēc, kā izriet no prasības pieteikuma, prasītāja materiāli tiesiskais prasījums ir atlīdzinājuma piedziņa par zaudējumu, kuru izraisījis viņa ar likumu aizsargāto tiesību aizskārums. Prasība pamatota ar atsaucēm uz konkrētiem Latvijas Republikas Satversmes, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Civilprocesa likuma pamatiem. Prasības summa ir nosaukta konkrēti: piedzīt no atbildētājiem kā taisnīgu atlīdzinājumu Ls (...) apmērā. Lemjot par civillietas ierosināšanu, tiesnesim nav jāvērtē, vai prasības pieteikumā norādītās tiesību normas ir attiecināmas un piemērojamas izvirzītā prasījuma apmierināšanai, vai prasītāja norādītais atbildētājs ir īstā puse civilprocesuālā nozīmē, vai atbildētāja rīcība, kuru lūgts atzīt par prettiesisku, tāda patiešām ir. Šādi jautājumi jānoskaidro, izskatot lietu pēc būtības. Līdz ar to Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša 2008.gada 5.novembra lēmumā minētie argumenti Borisa Klopcova prasības pieteikuma atzīšanai par neiesniegtu un atdošanai atpakaļ neatbilst Civilprocesa likuma 131. un 133.pantam”.

[2] Līdz ar augstāk minētajiem pieteikuma papildinājumiem, secināms, ka lēmuma norādītie trūkumi ir novērsti.

Ar cieņu                                                                                 /Boriss Klopcovs/

Pielikumā

1. 2010.gada 31.martā LR Tiesībsarga vēstules ar Nr. 6-1/133 kopija – 1 lapas