Atzinums par Borisa Klopcova

2006.gada 8. maija prasības pieteikumu

Tieslietu ministrijā (turpmāk - ministrija) 2011.gada 9.augustā saņemta Finanšu ministrijas 2011.gada 8.augusta vēstule Nr. 7-3-01/5258. Minētajā vēstulē Finanšu ministrija atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 55.panta trešajā daļā noteiktajam izteikusi lūgumu sniegt atzinumu par Borisa Klopcova (turpmāk-prasītājs) 2008.gada 8.maija pieteikumu pret Latvijas Republikas Finanšu ministriju par pieteicējam nodarītā morālā un materiālā kaitējuma atlīdzinājuma piedziņu LVL 5100 apmērā.          

2011.gada 8.augusta Finanšu ministrijas vēstulei Nr. 7-3-01/5258 pievienota Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 24.novembra sprieduma lietā Nr. SKC-233/2010 kopija (turpmāk-2010.gada 24.novembra spriedums), prasītāja 2006.gada 8.maija prasības pieteikuma (turpmāk - prasības pieteikums) kopija un Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 24.aprīļa vēstules Nr. AA1507-06/14 kopija.

2010.gada 24.novembra sprieduma 19.punktā Augstākās tiesas Senāts norādījis, ka Senāts pieļauj, ka Finanšu ministrijai, kas nav tieši saistīta ar tiesvedības procesa norises jautājumiem, varētu rasties zināmas grūtības izvērtēt jautājumu par prasītāja tiesību aizskārumu konkrētajā gadījumā, kad tiesa, kā norādīts prasībā, atteikusies izsniegt tiesas nolēmuma tulkojumu. Taču minētais nevar radīt ne valsts, ne arī šīs ministrijas tiesību aizskārumu, jo valsts pārvaldes iekārtas likums, reglamentējot sadarbību valsts pārvaldē, 55.panta trešajā daļā ir noteicis, ka iestāde var ierosināt citai iestādei sniegt tai atzinumu jautājumā, kas ietilpst atzinuma sniedzējas iestādes kompetencē. Praktiski tas varētu nozīmēt to, ka valsts pozīciju konkrētajā lietā Finanšu ministrija tiesai darītu zināmu uz ministrijas atzinuma pamata.

Prasītāja prasības pieteikumā norādīts, ka ar Latvijas Republikas valsts iestādes rīcību prasītājam nodarīts morālais un materiālais kaitējums. Morālais kaitējums nodarīts ar Administratīvās apgabaltiesas rīcību, neizsniedzot tiesas nolēmuma tulkojumu. Materiālo kaitējumu prasītājs aprēķinājis, vadoties no Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 23.panta otrās daļas, kas garantē saņemt vienādu atlīdzību par līdzvērtīgu darbu.

Ar Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 24.aprīļa vēstuli Nr. AA1507-06/14 prasītājs tika informēts par to, ka Administratīvā procesa likums, ne arī citas tiesību normas neparedz izsniegt tiesas nolēmuma administratīvajā lietā tulkojumu. Tāpat ar minēto vēstuli prasītājs tika informēts par to, ka lūgums par procesuālā termiņa atjaunošanu blakus sūdzības iesniegšanai izsakāms vienlaicīgi ar blakus sūdzības iesniegšanu.

            Ministrija uzskata, ka prasītāja prasības pieteikums par materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzību atzīstams par nepamatotu un būtu noraidāms, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.             

Augstākās tiesas Senāts administratīvajā lietā SKA-511/2010 norādījis: „Ja tiesas lietvedībā esošā lietā vēl nav stājies spēkā galīgais nolēmums, šādas lietas materiāli ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Tiesnesis, izlemjot lūgumu par informācijas izsniegšanu no šādas lietas materiāliem, rīkojas tiesas spriešanas funkcijas ietvaros.^[1] Ministrija uzskata, ka arī konkrētajā gadījumā tiesas rīcība par tiesas nolēmuma tulkojuma neizsniegšanu uzskatāma par tiesas rīcību tiesas spriešanas funkcijas ietvaros, tādejādi tiesas rīcībai jāatbilst administratīvi procesuālajos likumos noteiktajam.

Administratīvā procesa likuma 110.pantā noteikts, ka tiesvedība notiek valsts valodā. Dokumentus svešvalodā administratīvā procesa dalībnieki iesniedz, pievienojuši tiem noteiktā kārtībā apliecinātu tulkojumu valsts valodā. Tiesa var pieļaut atsevišķas procesuālās darbības arī citā valodā, ja to lūdz kāds no administratīvā procesa dalībniekiem un pārējie dalībnieki tam piekrīt. Tiesas sēdes protokolu un tiesas nolēmumu raksta valsts valodā. Administratīvā procesa dalībniekam, izņemot juridiskās personas pārstāvi, kurš neprot tiesvedības valodu, tiesa nodrošina tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās ar tulka palīdzību. Tiesa pēc sava ieskata var nodrošināt tulku arī juridiskajai personai.

Secināms, ka Administratīvā procesa likumā nav paredzēts tiesas pienākums nodrošināt sprieduma tulkojuma nosūtīšanu procesa dalībniekam, tādejādi tiesa ar savu rīcību, nenosūtot prasītājam tiesas nolēmuma tulkojumu, nav pieļāvusi procesuālo tiesību normu pārkāpumu attiecībā uz tiesvedības valodas ievērošanu, līdz ar to konkrētajā gadījumā nav konstatējama Administratīvās apgabaltiesas prettiesiska rīcība.

Ņemot vērā to, ka tiesas rīcība, neizsniedzot tiesas nolēmuma tulkojumu, nav atzīstama par prettiesisku, jo Administratīvā apgabaltiesa ir darbojusies tiesību normu ietvaros, prasītājam nav arī tiesību uz atlīdzību par morālo kaitējumu.

Papildus ministrija norāda, ka prasītājam atbilstoši Civilprocesa likuma 1776.panta trešajā daļā noteiktajam bija iespējams izvairīties no radītajiem zaudējumiem, ja prasītājam tādi tika radīti sakarā ar to, ka nebija iespējams sagatavot blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 30.marta lēmumu. Ministrijas rīcībā ir informācija, kas liecina, ka prasītājs 2006.gadā latviešu valodu pārvaldīja tādā līmenī, lai sagatavotu juridiski argumentētu iesniegumu, sūdzību un pieteikumu tiesai (skatīt pielikumā pievienoto prasītāja Juridiskās palīdzības administrācijai adresēto 17.07.2006. iesniegumu, Juridiskās palīdzības administrācijai adresēto 27.09.2006. iesniegumu, ministrijai adresēto 02.12.2006. iesniegumu un 21.01.2007. pieteikumu Administratīvajai rajona tiesai). Minētais liecina arī par to, ka prasītājs ļoti labi spēja saprast un iztiekties juridiskā valodā. Šādu secinājumu izdarījis arī Augstākās tiesas Senāts administratīvajā lietā Nr. A42515508 (SKA-196/2011): „Senatoru kolēģija atzīst, ka, ņemot vērā minētos apstākļus, tiesa pamatoti secināja, ka pierādījumu apjoms un tajos izteikto apstākļu un argumentācijas saprotamais izklāsts viennozīmīgi norāda uz pieteicēja prasmi atbilstoši izteikties valsts valodā arī 2007.gada 17.februārī. Nebūtu loģiski pieņemt, ka no 2007.gada februāra līdz 2007.gada jūlijam pieteicējs būtu uzlabojis savas latviešu valodas zināšanas tik būtiski, ka no valodas nepratēja sācis pārvaldīt latviešu valodu pietiekamā līmenī, lai pienācīgi sazinātos ar valsts iestādēm".

Tāpat norādām, ka prasītāja apgalvojums, ka viņš nav sapratis 2006.gada 30.marta Administratīvās rajona tiesas nolēmumā norādīto, neiztur kritiku arī tā iemesla dēļ, ka prasītājs līdzīgu tiesas nolēmumu-2005.gada 31.oktobra tiesas lēmumu administratīvajā lietā Nr. AA1507-06/14 - varēja saprast un iesniedza par to blakus sūdzību, kas tika izskatīta 2006.gada 30.martā. Par prasītāja izvirzīto prasījumu atlīdzināt radītos mantiskos zaudējumus LVL 50 apmērā par darbu, kas saistīts ar 2006.gada 8.maija pieteikuma sagatavošanu tiesai, un LVL 50 apmērā par piedalīšanos gaidāmajās tiesas sēdēs.

Par prasītāja prasības pieteikumā izvirzīto prasījumu par morālā kaitējuma LVL 5000 apmērā atlīdzināšanu.

2010.gada 24.novembra sprieduma 21.punktā Augstākās tiesas Senāts norāda: „Viens no prasības noraidīšanas pamatiem ir tiesas atzinums, ka prasība par morālā kaitējuma piedziņu nav pierādīta. Tiesa šo pamatjautājumu nav vispār izskatījusi, - tiesas spriedumā nav atzinuma, vai atteikums izsniegt tulkojumu bija tiesisks vai prettiesisks. Tiesas secinājums par tādu vai citādu rīcību (tiesiska/prettiesiska) Augstākās tiesas Senāta ieskatā būtu pamats, lai lemtu par to, vai tiesas darbības rezultātā pieļautais pārkāpums, izvērtējot tā smagumu kontekstā ar personas pamattiesību ievērošanu, rada Satversmes 92.pantā noteikto pienākumu sniegt par to atbilstīgu atlīdzinājumu".

Prasītājs prasības pieteikumā norādījis, ka Administratīvā apgabaltiesa, neizsniedzot tiesas nolēmuma tulkojumu, nodarīja prasītājam morālas ciešanas, jo minētās rīcības rezultātā prasītājam tika liegtas tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu.

Latvijas Republikas Satversmes 92. panta trešais teikums nosaka, ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.

Civillikuma 1779. pants nosaka, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Juridiskajā literatūrā norādīts, ka zaudējumu atlīdzināšanas prasījuma un piedziņas pamati ir šādi:

1)  tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa;

2)  zaudējumu esamība;

3)  cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību.^[2]

Ņemot vērā minēto, secināms, ka tiesai jākonstatē atbildētāja prettiesiska vai neatļauta rīcība, kuras rezultātā prasītājam zuda tiesība iesniegt blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 30.marta lēmumu tā noraidītajā daļā, un minētais prasītājam būtu nodarījis būtisku tiesību aizskārumu, par ko prasītājam pienāktos atbilstīgs atlīdzinājums.

Izvērtējot Tiesu informācijas sistēmā esošo informāciju, konstatējams, ka Administratīvā apgabaltiesa ar 2006.gada 30.marta lēmumu administratīvajā lietā Nr. AA1507-06/14 atzina, ka pieteicēja blakus sūdzība daļā par Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 31.oktobra lēmumu daļā par atteikšanos pieņemt pieteikumu daļā par Ģenerālprokuratūras faktisko rīcību-nepietiekamu kontroles veikšanu pār pirmstiesas izmeklēšanu krimināllietā - ir nepamatota, bet daļā par Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 31.oktobra lēmumu daļā par prokuratūras atteikumu atlīdzināt pieteicējam zaudējumus, kas nodarīti prokuratūras nelikumīgas darbības rezultātā, un jautājumu par pieteicēja pieteikuma virzību minētajā daļā atzina par pamatotu un nodeva minēto prasījumu jaunai izskatīšanai Administratīvajai rajona tiesai. No Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 30.marta lēmuma administratīvajā lietā Nr. AA1507-06/14 izriet, ka prasītāja blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas 2005.gada 31.oktobra lēmumu tika izskatīta atklātā tiesas sēdē.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 287.panta otrajā daļā noteiktajam lēmumu, kas pieņemts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, triju dienu laikā nosūta administratīvā procesa dalībniekam, ja viņš nav piedalījies tiesas sēdē, kā arī personai, uz kuru tas attiecas.

Lietā nepastāv strīds par to, ka prasītājs Administratīvās apgabaltiesas 2006.gada 30.marta lēmumu administratīvajā lietā Nr. AA1507-06/14 nebūtu saņēmis. Lietā pastāv strīds, vai tiesai bija prasītājam jānosūta minētā tiesas nolēmuma tulkojums.

Atbilstoši likuma „Par tiesu varu" 2.pantā noteiktajam tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Atbilstoši likuma „Par tiesu varu" otrā panta 2.punktā noteiktajam tiesu lietu izskatīšanas principus un kārtību nosaka Satversme, civilprocesuālie, kriminālprocesuālie un administratīvi procesuālie likumi, kā arī likums „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu".

Civillikuma 1170.pantā noteikts, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Seniskais vārds „pametums" nozīmē mantisku samazinājumu, kas var būt gan naudā, gan kādā citā vērtībā.^[3] Mūsdienu valodā ar jēdzienu „zaudējums" saprot jebkādu mantas samazinājumu, zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu, papildu izdevumus un citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas.

Civillikuma 1636.pantā noteikts, ka tiesību aizskāruma nav, ja kāds tikai izlieto sev piederošu tiesību, vai darbojas pēc aizskartās personas gribas, vai arī ar pēdējās nelikumīgu darbību piespiests uz atļautu pašaizstāvību.

Ministrija uzskata, ka prasības pieteikuma sastādīšana un sevis pārstāvība tiesas sēdē ir savu tiesību izmantošana, kas prasītājam nevarēja un nevar nodarīt prasītāja tiesību aizskārumu un radīt zaudējumus.

Pielikumā: 1. Juridiskās palīdzības administrācijas 28.12.2006. vēstule Nr. 1-6/456/1 ar pielikumu kopā uz 4 lp. 1 eks.;

2.   Prasītāja 02.12.2006. sūdzības kopija uz 2 lp. 1 eks.;

3.   Administratīvās rajona tiesas 02.04.2007. vēstules Nr. A4642-07/22 kopija ar pielikumu kopā uz 8 lp. 1 eks.;

4.   Augstākās tiesas 27.09.2006. vēstules Nr. 7-4/4-1703 kopija ar pielikumu kopā 2 eks.

            Valsts sekretārs M. Lazdovskis [Studente 67036718]