|
Latvijas Republikas Augstākās tiesas
Senāta Civillietu departamentam
Prasītājs: Boriss Klopcovs 181151-13001
Kauņas iela61-2, Daugavpils, LV5417
Atbildētājs: LR Iekšlietu ministrijas
Valsts policijas personā
Čiekurkalna 1.linija, k-4, Rīga, LV1026
2011.gada 18.novembrī Nr. F4713
Kasācijas sūdzība
par 2011.gada
1.novembra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas
spriedumu lietā Nr.
CA-1411/27 20011.g.
[1] Spriedums pārsūdzams pilnā
apjomā.
[1.1] Civillietu tiesas kolēģija ir pārkāpusi gan materiālo, gan
procesuālo tiesību normas, kas tādējādi atbilstoši Civilprocesa likuma 450.
panta trešajai daļai ir pamats, lai pārsūdzētu kasācijas kārtībā apelācijas
instances tiesas spriedumu.
[2] Tiesa pamato savu spriedumu ar ieskatu, ka „konkrētajā strīda, pirmkārt, jāvadās no speciālā likuma „Par
izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības
rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" normām. Likuma 5.panta trešajā
daļā noteikts, ka personai ir tiesības celt prasību par tāda morālā kaitējuma
atlīdzināšanu, kas radies izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas
vai nepamatotas rīcības rezultātā. Tā izskatāma tiesā civilprasības kārtībā.
No minētās likuma normas
satura secināms, ka tiesai, lai piedzītu morālo kaitējumu, sākotnēji jākonstatē
izziņas iestādes nelikumīga vai nepamatota rīcība, bet konkrētajā lietā
jākonstatē, vai 1999.gada 16.martā, kad tika aizturēts B.Klopcovs, policijas
darbinieks rīkojies nepamatoti un nelikumīgi.
Latvijas Kriminālprocesa
kodeksa (redakcijā uz 1999.gada 16.martu) 120.panta pirmās daļas 2.punktā bija
noteikts, ka personu, ko tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma
izdarīšanu, par kuru var noteikt brīvības atņemšanas sodu, izziņas iestādei ir
tiesības aizturēt tikai tad, ja aculiecinieki, starp tiem arī cietušais, tieši
norāda uz šo personu kā uz noziedzīga nodarījuma izdarītāju. Minētās likuma
normas otrajā daļā noteikts, ka vēl viens no priekšnosacījumiem aizturēšanai ir
fakts, ka aizdomās turamajai personai nav pastāvīgas dzīves vietas.
Kā redzams no Aizturēšanas
protokola 6.punkta, B.Klopcovam uz 1999.gada 16.martu nav bijusi pastāvīga
dzīves vieta.
Civillietu tiesu kolēģija,
izvērtējot minētos faktus, atzīst, ka 1999.gada 16.martā, kad tika aizturēts
Boriss Klopcovs, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona policijas pārvaldes darbinieki
rīkojušies gan pamatoti, gan likumīgi, ievērojot Latvijas Kriminālprocesa
kodeksa 120.panta nosacījumus.
Arī turpmākajā policijas
darbinieku rīcībā attiecībā pret B.Klopcovu nav konstatējama nepamatota vai
nelikumīga rīcība.
Civillietu tiesu kolēģija atzīst, ka policijas
darbinieku rīcība 1999.gada 16.martā, aizturot B.Klopcovu, bijusi pamatota un
likumīga. Policijas darbinieki rīkojušies atbilstoši Latvijas Kriminālkodeksa
117.pantam, kurā noteikti izziņas iestādes pienākumi pirmstiesas
kriminālprocesā:
1) novērst
gatavotu noziedzīgu nodarījumu;
2) izskatīt
pieteikumu par gatavotiem vai izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, ierosināt
krimināllietu;
3) veikt
izmeklēšanas darbības, operatīvās darbības un citus nepieciešamos pasākumus,
lai noskaidrotu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus un personas, kas
izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, kā arī lai konstatētu, savāktu, fiksētu un
saglabātu pierādījumus;
4) šā
kodeksa 120.pantā paredzētajos gadījumos un 122.pantā noteiktajā kārtībā
aizturēt personas, kas tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu.
Tas fakts, ka 2000.gada 18.jūnijā krimināllieta daļā
attiecībā pret B.Klopcovu tika izbeigta noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma
dēļ, neliecina par policijas darbinieku nelikumīgu vai nepamatotu rīcību
aizturēšanas brīdī, bet gan par to, ka krimināllietā veiktas visas
nepieciešamās izmeklēšanas darbības, kuru rezultātā krimināllieta daļā pret
B.Klopcovu izbeigta”.
[2.1] Ir konstatējams, ka tiesa nav pareizi iztulkojusi
virkni materiālo tiesību normu, tādējādi pieļaujot materiālo tiesību normu
pārkāpumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 451. panta prasībām, un proti; „Starp
pusēm nepastāv strīds par lietas faktiskajiem apstākļiem. No lietas materiāliem
izriet, ka ... Ogres rajona policijas pārvaldē ierosināta krimināllieta
Nr.1310025803, pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas noziedzīgā nodalījuma
pazīmēm, par to, ka ... .aprīli tika nozagta automašīna ... ar valsts numura
zīmi.... Atbilstoši Kriminālprocesa kodeksa 120.pantam, ... aizdomās par minētā
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tika aizturēts prasītājs J.R.
Ar
... policijas pārvaldes Kriminālpolicijas PIN inspektora ... lēmumu
krimināllieta Nr. ...izbeigta daļā pret J.R.
pamatojoties uz Kriminālprocesa kodeksa 5.panta pirmās daļas 2.punktu
(nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva).
Apmēru un kārtību, kādā tiek
atlīdzināti zaudējumi, tajā skaitā ari nemantiskie zaudējumi, kas izziņas
iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības
rezultātā, viņiem pildot dienesta pienākumus, ir nodarīti fiziskajām personām,
nosaka likums „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai
nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu".
Lietā nepastāv strīds, ka,
veicot iepriekš minētās procesuālās darbības, atbildētāja būtu pārkāpusi
materiālo vai procesuālo tiesību normas un tās rīcībā būtu atzīstama par
nelikumīgu. Strīds pastāv par izziņas iestādes nepamatotas rīcības
rezultātā nodarīto nemantisko zaudējumu atlīdzināšanu.
Saskaņā ar likuma „Par izziņas
iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā
nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" 1.panta trešo daļu izziņas iestādes,
prokuratūras vai tiesas rīcība ir nepamatota šā likuma izpratnē, ja tās lēmums
pieņemšanas brīdī ir atbildis materiālo un procesuālo tiesību normām, taču
vēlāk radies šā likuma 2.pantā paredzētais zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais
pamats.
Līdz ar to, lietā nav
nepieciešams konstatēt atbildētājas prettiesisku rīcību. Konkrētajā gadījumā saskaņā ar likuma „Par izziņas iestādes,
prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto
zaudējumu atlīdzināšanu'' 2.panta 2.punktu tiesiskais pamats nodarīto zaudējumu
atlīdzināšanai ir krimināllietas izbeigšana personu reabilitējošu apstākļu dēļ.
Savukārt zaudējumu atlīdzināšanas gadījumus nosaka minētā likuma 3.pants, kura
pirmās daļas 2. un 3.punkts nosaka, ka persona ir tiesīga prasīt zaudējumu
atlīdzību, ja tai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums vai mājas
arests, vai tā tikusi aizturēta Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā.
Satversmes 92 .pants nosaka,
ka nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu
atlīdzinājumu.
Savukārt Civillikuma
2352.pantā noteikts, ka, ja kāds pretlikumīgi laupa otram, personisko brīvību,
tad viņam tā atkal tam jāatdod un jādod, pēc tiesas ieskata, pilnīga atlīdzība,
arī par morālo kaitējumu.
Ar morālo kaitējumu jāsaprot
fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības rezultātā
nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu.
Konstatējot, ka prasītājs tika
aizturēts likumā noteiktajā kārtībā un atradās apcietinājumā ... dienas, jo
tika turēts aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu krimināllietā, kura
vēlāk attiecībā pret prasītāju tika izbeigta, pamatojoties uz Kriminālprocesa
kodeksa 5.panta pirmās daļas 2.punktu, kas noteica, ka krimināllietu nevar
ierosināt, bet ierosinātā lieta jāizbeidz, ja nodarījumā nav noziedzīga
nodarījuma sastāva, tiesa atzīst, „ka ir iestājušies likumā „Par izziņas
iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto
zaudējumu atlīdzināšanu'' paredzētiem priekšnoteikumi nemantiska zaudējuma
atlīdzināšanai. Tādējādi, prasītājam, pienākas kompensācija par morālo
kaitējumu, kas piedzenama no atbildētājas.(sk. piem. 2009.gada 10.martā Rīgas
pilsētas Ziemeļu rajona tiesas spriedumā lietā Nr. C32191608).
Līdz ar to secināms, ka tiesa nepareizi iztulkojusi likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas
nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu
atlīdzināšanu" 5.panta trešajā daļas jēgu un būtību, kā arī, nav
piemērojusi likuma normu, kuru vajadzēja piemērot, proti, likuma 2.panta 2.punktu un 3.pantu, kura pirmās
daļas 2. un 3.punkts nosaka, ka persona ir tiesīga prasīt zaudējumu atlīdzību,
ja tai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums vai mājas arests, vai tā
tikusi aizturēta Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Līdz ar to tiesas
spriedumu nevar atzīt par atbilstošu CPL 189.panta 3.daļas un 190.panta 1.daļas
prasībām, proti, „taisnīgam” Satversmes 92.panta izpratnē to kopsakarā ar
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības Konvencijas 5.panta 5.daļas
noteikumiem.
[3] To ņemot vērā un pamatojoties uz, Civillikuma 4.pantu, Civilprocesa
likuma 43. panta 4.daļu, 450. panta pirmo un trešo daļu, 451. pantu, 452.panta
1.dau, 453.pantu, 454. panta pirmo daļu, 458. panta ceturto daļu un 474. panta
2. punktu,
Lūdzu;
1)
Senāta rīcības sēdei nodot lietu
izskatīšanai kasācijas kārtībā;
2)
atcelt Rīgas apgabaltiesas
Civillietu tiesas kolēģija spriedumu lietā CA-1411/27 20011.g., un nodot
lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Pielikumā: Kasācijas sūdzības noraksts Atbildētājam.
Prasītājs
Boriss Klopcovs
| 
