|
2kL1999
SPRIEDUMS
Rīgā 2011.gada 27.maijā Lieta Nr.
A42513007 SKA-6/2011
Latvijas Republikas Augstākās
tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments
šādā sastāvā: tiesas sēdes
priekšsēdētāja senatore D.Mita, senators J.Neimanis, senatore R.Vīduša
piedaloties atbildētājas Latvijas
Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvei
Ilonai Ordai,
atklātā tiesas sēdē izskatīja
administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Borisa Klopcova
pieteikumu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2007.gada 20.februāra lēmuma
"Nr. 1/6-K/624 atzīšanu par prettiesisku un par Organizētās noziedzības un
citu nozaru specializētās prokuratūras faktisko rīcību, sakarā ar Borisa
Klopcova kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 15.oktobra
spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Jelgavas cietumā 2006.gada
19.decembrī tika konstatēts, ka pieteicējs, neņemot vērā aizrādījumus, gulējis
gultā cietuma dienas kārtībā neparedzētā laikā, kā arī aizskāris iestādes
amatpersonas cieņu un godu. Par minēto pārkāpumu cietuma priekšnieks 2006.gada
27.decembrī izteica pieteicējam brīdinājumu.
2006.gada 20.decembrī tika
konstatēts, ka pieteicējs gulējis gultā cietuma dienas kārtībā neparedzētā
laikā. Par minēto pārkāpumu cietuma priekšnieks 2006.gada 28.decembrī aizliedza
pieteicējam kārtējo telefonsarunu.
2007.gada 16.janvārī tika
konstatēts, ka pieteicējs gulējis gultā dienas kārtībā neparedzētā laikā. Par
minēto pārkāpumu cietuma priekšnieks 2007.gada 17.janvārī ievietoja pieteicēju
izolatorā uz septiņām diennaktīm.
Izskatījusi pieteicēja sūdzības, Ieslodzījuma
vietu pārvalde ar 2007.gada 20.februāra lēmumu Nr. l/6-K/624 atstāja spēkā
pieteicējam piemērotos disciplinārsodus.
Sūdzības par disciplinārsodiem pieteicējs
iesniedza arī Specializētajā vairāku nozaru prokuratūrā, kura tās pārsūtīja
Ieslodzījuma vietu pārvaldei. Organizētās noziedzības un citu nozaru
specializētā prokuratūra atzina, ka sūdzību pārsūtīšana bijusi pamatota.
[2] Pieteicējs iesniedza pieteikumu
Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot:
1) atcelt
Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2007.gada 20.februāra lēmumu;
2) atzīt
par prettiesisku Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās
prokuratūras faktisko rīcību, kas izpaudusies gan kā atbildes nesniegšana pēc
būtības uz pieteicēja sūdzību, gan kā pienākumu nepildīšana.
Pieteikumā cita starpā norādīts, ka pieteicējs
nepamatoti sodīts par atrašanos gultā dienas brīvajā laikā.
[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2009.gada
15.oktobra spriedumu:
1) noraidīja
pieteicēja pieteikumu daļā par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2007.gada
20.februāra lēmuma atzīšanu par prettiesisku;
2) izbeidza
tiesvedību daļā par prokuratūras faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku.
Spriedums attiecībā uz lēmumu pamatots ar
tālāk minētajiem argumentiem.
[3.1] Saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes
kodeksa 41 .panta ceturto daļu un 42.panta pirmo daļu brīvības atņemšanas
iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu iekšējo
kārtību, kas cita starpā paredz notiesāto uzvedības noteikumus darba un atpūtas
laikā. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumu
Nr.423 „Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi" (turpmāk
- noteikumi Nr.423) 22. un 23.punktam brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks
ar rīkojumu nosaka notiesāto dienas kārtību, kura ietver darba laiku un laiku
izglītības, audzināšanas un režīma pasākumiem, ēdienreizes, skaitliskās
pārbaudes, ikdienas pastaigas, atpūtas laiku, kā arī nepārtrauktu astoņu stundu
naktsmieru.
[3.2] Jelgavas cietuma priekšnieka 2006.gada 23.augusta
rīkojuma Nr.38 „Par dienas kārtības noteikumiem zemākajā režīma pakāpē"
(turpmāk - rīkojums Nr.38) 1.punktā noteikts, ka notiesātajam pēc rīta celšanās
pulksten 6.00 jāsakārto sava guļamvieta
atbilstoši vienotam paraugam
un ka pēc
guļamvietu sakārtošanas notiesātajam
līdz pulksten 22.00 aizliegts gulēt uz sakārtotas gultas. Savukārt Jelgavas
cietuma priekšnieka 2006.gada 23.augusta rīkojumā Nr.41 (turpmāk - rīkojums
Nr.41) noteikts, ka laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 cietuma I un II korpusā
notiek televizora skatīšanās, no pulksten 9.00 līdz 15.00 - pastaigas, no
pulksten 9.00 līdz 17.00 -audzināšanas darbs.
[3.3] Neievērojot Jelgavas cietumā noteikto
dienas kārtību, pieteicējs pārkāpa noteikumu Nr.423 44.1.apakšpunktu, saskaņā
ar kuru notiesātajiem ir pienākums ievērot dienas kārtību.
[3.4] Nav pamatots pieteicēja arguments, ka
cietuma administrācija disciplinārsodus viņam piemērojusi nepamatoti, pamatojot
tos ar iekšēju normatīvo aktu un nepaskaidrojot gulēšanas aizliegumu.
[4] Pieteicējs par Administratīvās rajona
tiesas 2009.gada 15.oktobra spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, pārsūdzot
spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums daļā par Ieslodzījuma vietu
pārvaldes 2007.gada 20.februāra lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Kasācijas sūdzība
pamatota ar tālāk minētajiem argumentiem.
[4.1] Tiesa nepamatoti piemēroja Jelgavas
cietuma iekšējos normatīvos akrus, tādējādi pārkāpjot Administratīvā procesa
likuma 7. un 11.pantu, kā arī 104.panta trešo daļu.
[4.2] Tiesa neņēma vērā apstākli, ka
prokuratūra rīkojuma Nr.38 1 .punktā paredzēto aizliegumu gulēt dienas brīvajā
laikā ir atzinusi par neatbilstošu noteikumiem Nr.423 un ka minētais aizliegums
ir ticis atcelts. Tādējādi tiesa pārkāpa Administratīvā procesa likuma
149.pantu, 153.panta ceturto daļu, 250.panta pirmās daļas 2.punktu. kā arī
251.panta piektās daļas 1. un 3 .punktu.
[4.3] Tiesa neizvērtēja, vai aizliegums gulēt
dienas brīvajā laikā atbilst Latvijas Republikas Satversmes 94. un 95.pantam
kopsakarā ar Eiropas Padomes pieņemtajiem Eiropas cietumu noteikumiem.
[5] Ņemot vērā, ka atbilstoši Latvijas Sodu
izpildes kodeksa 71 .panta piektajai daļai kasācijas kārtībā var pārsūdzēt
Administratīvās rajona tiesas spriedumu daļā, kas taisīts par notiesātā
ievietošanu soda izolatorā (bet ne par brīdinājumu un telefonsarunas
aizliegšanu), kasācijas tiesvedība ir ierosināta par rajona tiesas spriedumu
daļā, ar kuru pieteikums noraidīts daļā par Ieslodzījuma vietu pārvaldes
2007.gada 20.februāra lēmuma Nr.l/6-K/624 atzīšanu par prettiesisku daļā par
2007.gada 17.janvārī uzlikto sodu. [6] Sakarā ar to, ka Satversmes tiesas
kolēģija, izskatot pieteicēja konstitucionālo sūdzību, 2009.gada 11.marta
lēmumā par atteikšanos ierosināt lietu norādīja, ka noteikumu Nr.423
44.1.apakšpunkts paredz aizliegumu gulēt dienas laikā, Senāts vērsās ar
pieteikumu Satversmes tiesā par minētās tiesību normas atbilstību Latvijas
Republikas Satversmes 96.pantam. Ar Satversmes tiesas 2011.gada 8.marta lēmumu
lietā tika izbeigta tiesvedība. Lēmumā norādīts, ka ne Latvijas Sodu izpildes
kodeksā, ne noteikumos Nr.423, ne arī brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās
kārtības regulējumā nav ietverts aizliegums notiesātajiem no celšanās līdz
naktsmieram atrasties sakārtotā gultā.
[7] Tiesas sēdē Ieslodzījuma vietu pārvaldes
pārstāve kasācijas sūdzību neatzina.
Motīvu daļa
[8] Latvijas Sodu izpildes kodeksa 41.panta
ceturtā daļa noteic, ka brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka
rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību. Noteikumu Nr.423 44.1.apakšpunkts
kā vienu no notiesātās personas pienākumiem nosaka pienākumu ievērot noteikto
dienas kārtību.
[9] Konkrētajā gadījumā pieteicējam
disciplinārsods piemērots par to, ka viņš nav ievērojis noteikto dienas
kārtību, jo gulējis gultā dienas kārtības noteikumos neparedzētā laikā.
Tādējādi papildus noteikumu Nr.423 44.1 .apakšpunktam Ieslodzījuma vietu
pārvalde pārsūdzētajā lēmumā atsaukusies arī uz otru tiesību normu, kuru
pieteicējs nav ievērojis - 44.4.apakšpunktu -, saskaņā ar kuru notiesātajam ir
pienākums no celšanās līdz naktsmieram uzturēt savu guļamvietu atbilstoši
brīvības atņemšanas iestādē noteiktajam vienotajam paraugam. Pārsūdzētajā
lēmumā Ieslodzījuma vietu pārvalde norādījusi, ka dienas kārtība ietver darba
laiku un laiku izglītības, audzināšanas un režīma pasākumiem, ēdienreizes,
skaitliskās pārbaudes, ikdienas pastaigas, atpūtas laiku, kā arī nepārtrauktu
astoņu stundu naktsmieru. Šādu dienas kārtības sadalījumu paredz noteikumu
Nr.423 23.punkts.
Rajona tiesa piekritusi iestādei, ņemot vērā
notiesātā pienākumu strikti ievērot dienas kārtības noteikumus, kuros
neietilpst gulēšana dienas laikā. No sprieduma nav skaidrs, vai pieteicējs bija
aizmidzis vai arī tikai atradies gultā un bijis nomodā. Līdz ar to nav
saprotams, kuru no minētajiem gadījumiem tiesa domājusi.
[10] Senāts
vairākkārt ir atzinis, ka ieslodzījumā esoša persona ir neaizsargāta, tā ir
absolūtā valsts pakļautībā un līdz ar to arī aizsardzībā. Lai kādu iemeslu dēļ persona atrastos ieslodzījumā,
Latvijas Republikas Satversmes 95.pants prasa, ka apstākļiem jābūt tādiem, kas
neizbēgami izriet no ieslodzījuma fakta un kas atbilst cieņas pilnai attieksmei
pret cilvēku. Ieslodzījuma apstākļi nedrīkst pārsniegt ar ieslodzījuma faktu
neizbēgami saistīto ciešanu slieksni (sk., piemēram, 2010.gada 6.maija
sprieduma lietā Nr.SKA-160/2007 18.punktu, 2010.gada 9.jūlija sprieduma lietā
Nr.SKA-126/2010 14.punktu). Līdzīgi ir arī attiecībā uz ieslodzītas personas
dienas kārtību. Nav šaubu, ka vienotiem
noteikumiem un dienas kārtībai ieslodzījuma vietā ir jābūt, tomēr izvirzītās prasības ir izvērtējamas pēc būtības,
apsverot to samērīgumu.
[11] Saistībā ar notiesāto personu
pamattiesību ierobežojumiem Satversmes tiesa ir norādījusi, ka attiecīgie
pasākumi nedrīkst būt lielāki, kā nepieciešams piespriestā soda veida un
rakstura, kā arī soda izpildes režīma dēļ, un tic pieļaujami tikai tādā apmērā,
kāds nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai {sk. 2006.gada 6.feburāra
sprieduma lietā Nr. 2005-17-01 6.punktu, 2011.gada 8.marta lēmuma lietā Nr.2010-52-03
9.punktu). Brīvības atņemšanas iestādē noteiktajai kārtībai un uzvedības
noteikumiem jābūt vērstiem uz soda izpildes režīma nodrošināšanu un soda mērķu
sasniegšanu. Viens no soda izpildes mērķu sasniegšanas līdzekļiem ir stingri
reglamentēta kārtība (sk. Satversmes tiesas 2011.gada 8.marta lēmuma lietā
Nr.2010-52-03 9. un 10.punktu).
Attiecībā uz notiesāto atrašanos gultā Satversmes tiesa
atzinusi, ka ne Latvijas Sodu izpildes kodeksā, ne noteikumos Nr.423, ne arī
brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības regulējumā nav ietverts
aizliegums notiesātajiem no celšanās līdz naktsmieram atrasties sakārtotā
gultā. No noteikumos Nr.423 ietvertā regulējuma
izriet, ka notiesātais no celšanās līdz naktsmieram var izmantot gultu, taču
tikai tādā veidā, lai tā joprojām būtu uzturēta brīvības atņemšanas iestādes
noteiktajā kārtībā (sk Satversmes tiesas 2011.gada 8.marta lēmuma lietā
Nr.2010-52-03 10.punktu).
[12] Ievērojot iepriekš teikto, pārkāpuma konstatēšanai nav pietiekami ar apstākli, ka pieteicējs
ir atradies gultā. Šāds apstāklis pats par sevi nav pamats disciplinārsoda
piemērošanai. Lai secinātu, vai
pieteicējs ir izdarījis pārkāpumu, piemēram, ir konstatējams, ka pieteicējs
ilgstoši gulējis, tādējādi radot šaubas, vai viņš gulēs arī naktī, vai ari, ka
šajā laikā viņam bija pildāmi kādi citi pienākumi. Ņemot vērā, ka rajona tiesa
pārsūdzēto lēmumu šādi nav izvērtējusi, tās spriedums ir atceļams.
Rezolutīva daļa
Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma
348.panta 2.punktu un 351.pantu, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departaments
nosprieda
Atcelt Administratīvās rajona tiesas 2009.gada
15.oktobra spriedumu daļā par Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2007.gada
20.februāra lēmuma Nr.l/6-K7624 atzīšanu par prettiesisku daļā par 2007.gada
17.janvārī uzlikto sodu un nosūtīt lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai
Administratīvajai rajona tiesai.
Spriedums nav pārsūdzams.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore D.Mita,
J.Neimanis, R.Vīduša
| 
