|
2aL2814.3
2010.gada27.aprili Administratīva apgabaltiesa LEMUMS Lieta Nr.A42661508
AA43-1518-09/10
tiesnese-referente M. Osmane, tiesneses S. Gintere un V.Zommere
[9] Apgabaltiesa
atzīst par nepieciešamu vērst pirmās instances tiesas uzmanību, ka attiecība uz
IeVP procesuālajos lēmumos norādīto pamatojumu sūdzību atstāšanai bez izskatīšanas,
pamatojoties uz Valsts valodas likuma normām, Administratīva apgabaltiesa jau
iepriekš ir noradījusi, ka Eiropas cietumu noteikumu (Eiropas Padomes Ministru
komitejas Ieteikums Rec(2006)2 dalībvalstīm par Eiropas cietumu noteikumiem)
(pieņemti 2006.gada 11. janvāri) 38.punkta noteikts, ka dalībvalstis, tātad ari
Latvija, veic īpašus pasākumus, lai apmierinātu to ieslodzīto vajadzības, kuri
pieder mazākumtautībām vai valodas minoritātēm. Valodnieciskas prasības
apmierina, izmantojot kvalificētu tulku pakalpojumus un sagatavojot rakstiskus
materiālus visas valodas, kas tiek lietotas attiecīgajā ieslodzījuma vieta.
Administratīvas apgabaltiesa ieskata arī Latvija valsts pārvaldes iestādēm, kas
atbild par ieslodzījumu vietām, ir jāveic īpaši pasākumi, lai apmierinātu to
ieslodzīto vajadzības, kuri pieder pie valodas minoritātēm, proti, pie
ieslodzītajiem, kuri valsts valodas nepārvaldīšanas dēļ nespēj realizēt
tiesības uz savu interešu aizsardzību valsts pārvaldes iestādes atbilstoši
Valsts valodas likuma prasībām.
Galvenais princips, kas izriet no minētajiem
Eiropas cietumu noteikumiem, ka valstij ieslodzītajam, kas pieder pie valodas
minoritātēm, ir jānodrošina ar valsts nodrošināta kvalificēta tulka palīdzību
iesniegt apstrīdēšanas iesniegumus par ieslodzījuma vietas administrācijas
lēmumiem. Līdz ar to, valsts pārvaldes iestāžu galīgie lēmumi, ar
kuriem atteikts skatīt pēc būtības šādu ieslodzīto apstrīdēšanas iesniegumus, kuriem pati
valsts nav nodrošinājusi tulkojumu no svešvalodas uz valsts valodu, nav
atzilstami par tiesiskiem, jo šādi minētie ieslodzītie tiek gan diskriminēti
pēc valodas, gan arī vīniem tiek liegta tālāk pieejai tiesai.
Administratīva apgabaltiesa jau iepriekš ir neradījusi,
ka, pastāvot vienādam prasībām par valsts valodas lietošanu, ieslodzītie
attiecība pret citam personām, kas atrodas brīvība, neatrodas vienlīdzīgos
apstākļos. Ieslodzītajiem, kas nepārvalda latviešu valodu, ir ierobežotākas
iespējas nopelnīt naudu, nolīgt tulku, lai sastādītu apstrīdēšanas iesniegumu
latviešu valoda vai pievienotu tam noteikta kārtība apliecinātu tulkojumu
latviešu valoda. Līdz ar to ieslodzītie atrodas īpaša stāvoklī, kas uzliek par
pienākumu valsts pārvaldei arī veikt īpašus pasākumus, lai apmierinātu
ieslodzīto vajadzību pēc tulka pakalpojumiem, kas ir priekšnoteikums, lai
ieslodzītajam pastāvētu reālas iespējas savu tiesisko interešu aizsardzībai
iesniegt sūdzības par ieslodzījuma vietas administrācijas lēmumiem un faktisko
rīcību (sk. Administratīvas apgabaltiesas lēmuma lieta Nr. AA43-2814-09/12
9.-11.punktu).
Ņemot vērā iepriekšminēto argumentāciju, Birmas instances
tiesai jāvērtē, vai IeVP, nenodrošinot tulka pakalpojumu sniegšanu ieslodzītajiem
tai pakļautajā Jelgavas cietuma (lietas 116.lapa), bija pienākums pašai
nodrošināt svešvaloda iesniegta iesnieguma tulkošanu un tā izskatīšanu pēc būtības
atbilstoši savai kompetencei un vai IeVP pamatoti neizmantoja iespēju pārskatīt
Jelgavas cietuma amatpersonu lēmumu un rīcības.
[10] Ievērojot [7]-[9] punkta minēto, Administratīva
apgabaltiesa atzīst, ka Administratīvas rajona tiesas 2009.gada 15.decembra
lēmums par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas nav tiesisks un pamatots.
Pamatojoties uz Administratīva procesa likuma 323.panta
pirmās daļas 2.punktu un 324.panta pirmo dalu, Administratīva apgabaltiesa
nolēma:
Borisa Klopcova blakus sūdzību apmierināt.
Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 15.decembra
lēmumu atcelt un administratīvo lietu nodot jaunai izskatīšanai
Administratīvajā rajona tiesai.
Lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā no tā pieņemšanas
brīža.
| 
